PIRMĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Imunitāte ir organisma spēja aizsargāties pret kaitīgiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem, sēnēm, vienšūņiem), svešķermeņiem un kaitīgām vielām.
Cilvēka imunitātei darbs ir visu laiku, jo cilvēks ir nepārtrauktā saskarē ar slimību ierosinātājiem (patogēniem).
Vīrusi, piemēram, ir parazīti, kas pat nav dzīvi organismi, bet, nokļūstot organismā, spēj pavairot savu ģenētisko informāciju, izraisot dažādas slimības. Biežākās vīrusu izraisītās slimības ir gripa, saaukstēšanās, Covid-19, herpes, vējbakas, HIV, vīrusu hepatīti, encefalīts. Lai mazinātu inficēšanās risku ar vīrusiem, daudzām slimībām ir pieejamas vakcīnas.
Baktērijas ir vienšūnas organismi, kas spēj strauji vairoties. Baktērijas izraisa iekaisumus, bet to izdalītie toksīni (indīgas vielas) izraisa alerģiskas reakcijas. Biežākās baktēriju izraisītās slimības ir streptokoku infekcija (angīna), tuberkuloze, laima slimība, pneimonija jeb plaušu karsonis, salmoneloze, difterija. Baktēriju izraisītas slimības ārstē ar antibiotikām.
Vienšūņi ir nelieli vienšūnas organismi, kas arī spēj izraisīt slimības. Lielākoties, vienšūņu izraisītas slimības ir sastopamas tropiskajos un subtropiskajos reģionos. Biežāk sastopamās vienšūņu izraisītās slimības ir malārija (tās izraisītāju plazmodiju pārnēsā malārijas odi), toksoplazmoze (tās izraisītājs toksoplazma sastopama kaķu fekālijās), Āfrikas miega slimība (tās izraisītāju pārnēsā cece mušas).
Imunitāte ir vairāku līmeņu drošības tīkls cilvēka organismā, kas pasargā to no apkārtējās vides ietekmes. Imunitāti, atkarībā no veidiem, kā tā ir iegūta, var iedalīt nespecifiskajā jeb iedzimtajā un specifiskajā jeb iegūtajā. Specifiskā imunitāte sīkāk tiek iedalīta dabiski iegūtā vai mākslīgi iegūtā, bet katra no tām ir iedalāma aktīvi vai pasīvi iegūtajā.
Imunitātes veidu iedalījums
1. Nespecifiskā jeb iedzimtā imunitāte.
Iedzimtā imunitāte ir katrai sugai raksturīga. Tas nozīmē, ka, piemēram, cilvēks nevar saslimt ar kaķa, suņa, ābeles vai kartupeļu lakstaugu slimībām. Arī pretēji - kaķis nevar saslimt ar cilvēku slimībām. Katrs organisms jau piedzimst ar šo imunitātes veidu.
Nespecifiskā imunitāte ir dažādas barjeras mūsu ķermenī, kas sargā no patogēnu un svešu olbaltumvielu iekļūšanas.
- Āda un gļotāda aizsargā organisma iekšējo vidi no patogēnu iekļūšanas.
- Bioloģiskie šķidrumi - asaras, siekalas, sviedri, asinis spēj traucēt patogēnu vairošanos un iekļūšanu organismā.
- Deguna dobumā ir skropstiņepitēlijs, kas uztver nevēlamus objektus, izraisot šķaudīšanu un izgrūžot patogēnus un putekļus no deguna dobuma.
- Kuņģī ir sālsskābe, kas iznīcina patogēnus, kas nonākuši barošanās orgānu sistēmā.
- Zarnās esošā mikroflora (labās baktērijas) palīdz iznīcināt slimību ierosinātājus, konkurējot ar tiem.
Šī imunitāte darbojas uzreiz, tomēr organismā nesaglabājas informācija par konkrētiem patogēnu veidiem. Nosaukums "nespecifiskā" norāda, ka imunitāte darbojas uz visiem patogēniem - baktērijām, vīrusiem, vienšūņiem, mikroskopiskajām sēnēm utt.
2. Specifiskā jeb iegūtā imunitāte.
Iegūtā imunitāte tiek iegūta dzīves laikā. Katram cilvēkam var būt savs "komplekts" ar iegūto imunitāti, jo tā ir atkarīga no slimībām, ar ko cilvēka māte un pats cilvēks ir slimojis, kādas vakcīnas vai serumi ir saņemti.
Specifiskā imunitāte nozīmē, ka organismā ir uzkrāta informācija par konkrētiem slimību ierosinātājiem un kā ar tiem cīnīties. To nodrošina limfocīti - leikocītu veids. Katram slimību ierosinātājam uz virsmas ir antigēni, kas savā starpā atšķiras. Kad patogēns iebrūk organismā, limfocīti izstrādā katram patogēnam atbilstošas antivielas. Antivielas nobloķē patogēnu, pielīpot tā antigēniem. Iegūtā imunitāte ir dabiska vai mākslīga.
Baktērijas antigēns ir trīsstūrveida, izstrādātā antiviela ir trīsstūrveida
Baktērijas antigēns ir apļveida, izstrādātā antiviela ir apļveida
2.1. Aktīvā dabiskā imunitāte.
Aktīvo dabisko imunitāti iegūst visas dzīves laikā, jo to iegūst izslimojot infekciju slimības. Piemēram, bērnībā izslimojot vējbakas, cilvēks iegūst imunitāti uz mūžu. Tas nozīmē, ka organismā tiek uzglabāta informācija par izslimoto slimību un organismam nepieciešamajām antivielām, lai šo slimību apkarotu.
Diemžēl, ir slimības, kurām imunitāte neizstrādājas uz mūžu, piemēram, saaukstēšanās vai gripa. Tāpēc ar šīm slimībām cilvēks slimo atkal un atkal.
2.2. Pasīvā dabiskā imunitāte.
Pasīvā dabiskā imunitāte tiek iegūta vēl pirms dzimšanas - atrodoties mātes dzemdē. Caur mammas asinīm arī mazulis saņem antivielas, kādas ir mammai. Ja māte baro mazuli ar savu pienu, tad arī mazulis turpina saņemt imunitāti, kas darbojas dažus mēnešus.
2.3. Aktīvā mākslīgā imunitāte.
Mākslīgā imunitāte nozīmē, ka tā tiek iegūta vakcinējoties (potējoties). Vakcīna satur novājinātu vai nonāvētu konkrētas slimības vīrusu vai baktēriju, kas vairs nevar izraisīt cilvēkam saslimšanu ar slimību. Saņemot šādu vakcīnu, organisma limfocīti saražo nepieciešamās antivielas pret konkrēto slimību. Tā veidojas imunitāte. Cilvēkam saskaroties ar šo slimību nākotnē, organisms uzreiz jau atpazīst slimības ierosinātāja antigēnus un ražo nepieciešamās antivielas, lai iznīcinātu patogēnu.
Svarīgi!
Vakcīnas ir iemesls, kāpēc pasaulē pilnībā ir izskaustas vai gandrīz izzudušas melnās bakas, poliomielīts (bērnu trieka), masalas, masaliņas.
Latvijā bērni tiek vakcinēti saskaņā ar vakcinācijas kalendāru pret B hepatītu, tuberkulozi, rotavīrusu, difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, poliomielītu, masalām, masaliņām, vējbakām, cilvēka papilomas vīrusu. Var vakcinēties arī pret ērču encefalītu, gripu, pneimokoku infekciju.
2.4. Pasīvā mākslīgā imunitāte.
Ir slimības, pret kurām ne vienmēr var saņemt vakcīnu vai arī ir situācijas, kad imunitāti (antivielas pret konkrētu slimību) vajag iegūt ļoti ātri. Tad tiek izmantots ārstnieciskais serums. Šādā serumā ir jau kāda cita organisma (cilvēka vai dzīvnieka) saražotas antivielas, kuras ievada cilvēka asinīs. Piemēram, ja cilvēku sakož nezināms dzīvnieks, steidzami jāsaņem serums pret trakumsērgu. Cilvēkam ārstniecības iestādē ievada jau gatavas antivielas pret trakumsērgu, lai imunitāte var sākt darbu un cīnīties ar slimības ierosinātājiem.