Elpošanas orgānu sistēma sastāv no deguna dobuma, rīkles, balsenes, trahejas jeb elpvada, bronhiem, plaušām un diafragmas.
Cilvēka elpošanas orgānu sistēma
Elpošanas orgānu sistēmu veido elpceļi un plaušas. Elpceļus iedala augšējos elpceļos (deguna dobums, rīkle un balsene) un apakšējos elpceļos (traheja un bronhi).
Elpošanas orgānu sistēma sākas ar deguna dobumu, kur caur abām nāsīm nonāk gaiss.
- Ieelpotajā gaisā esošos putekļus un mikroorganismus aiztur skropstiņepitēlijs, kas klāj deguna dobuma sienas.
- Gļotas, ko izdala īpašas šūnas deguna dobumā, mitrina ieelpoto gaisu.
- Dobuma sieniņās ir daudz asinsvadu, kas nodrošina ieelpotā gaisa sasilšanu.
Deguna dobumā esošais skropstiņepitēlijs
Rīkle ir muskuļains orgāns mutes dobuma aizmugurē, kas ir gan elpošanas, gan gremošanas orgānu sistēmas sastāvdaļa. Tajā savstarpēji krustojas gremošanas orgānu un elpošanas orgānu sistēmu ceļi. Pa to virzās gan barība, gan ieelpotais gaiss. Caur rīkli barība no mutes dobuma nonāk barības vadā, savukārt ieelpotais gaiss no deguna dobuma – balsenē.
Balsene ir elpceļu augšējā daļa, ko veido skrimšļi un divas balss saites. Balseni veido vairāki skrimšļi, no kuriem lielākais ir kakla priekšpusē sataustāmais vairogskrimslis. Kad cilvēks norij ēdiena kumosu vai dzēriena malku, skrimšļa plāksnīte, ko sauc par uzbalseni, noslēdz ieeju balsenē.
Rīšanas process
Gaiss, plūstot laukā no plaušām, iestiepj balss saites. Jo tās ir stiprāk iestieptas, jo augstāka skaņa rodas. Vīriešiem balss saites ir par dažiem milimetriem garākas kā sievietēm, tāpēc viņiem balss ir zemāka. Balsene savieno rīkli un traheju.
Balsenes saites iestieptas un neiestieptas
Elpvads jeb traheja ir veidots no skrimšļa pusgredzeniem. Šī cauruļveida orgāna galvenā funkcija ir aizvadīt gaisu no balsenes līdz vietai, kur traheja sadalās divos galvenajos bronhos, kuri ieiet plaušās.
Elpvada aizmugurējo daļu veido saistaudu plēve. Mugurpusē, blakus elpvadam, ir barības vads. Ja cilvēks rij lielu kumosu, barības vads nedaudz ieliec elpvada sienu. Elpvads ir izklāts ar skropstiņepitēliju, kas nodrošina gaisa attīrīšanu.
Elpvads sadalās divos bronhos, katrs bronhs ieiet savā plaušā. Bronhi nodrošina gaisa plūsmu no trahejas līdz plaušām. Izšķir galvenos bronhus (labo, kas ir īsāks, un kreiso, kas ir garāks), kas tālāk sazarojas arvien mazākos bronhos; mazākos bronhu sazarojumus sauc par bronhiolām. Bronhos nenorit gāzu apmaiņa. Lielos bronhus – līdzīgi kā traheju – veido skrimslis un gļotāda. Bronhu sieniņās atrodas gludie muskuļaudi, tos izklāj skropstiņepitēlijs.
Elpceļu un plaušu uzbūve
Plaušas ir pāra orgāns, ko aizsargā krūškurvis. Tajās notiek gāzu apmaiņa starp ieelpoto gaisu un asinīm. Ap plaušām ir plēve, ko sauc par plaušu pleiru. Tā kā plaušas vienmēr ir mitras, caur tām cilvēks kopā ar izelpoto gaisu zaudē arī ūdeni. Plaušas sastāv no daudziem sīki zarotiem bronhu zariem - bronhiolām, kuras veido bronhu koku. Vissīkāko bronhiolu galos ir mazi plaušu pūslīši - alveolas.
Alveolās atrodas gaiss, bet to mitrajās un plānajās sienās ir daudz sīku asinsvadu - kapilāri. Alveolas ievērojami palielina plaušu kopējo virsmu. Plaušu laukums, ja to izklātu, ir apmēram 80 - 120 kvadrātmetru liels, tāpēc ir iespējama laba gāzu apmaiņa starp alveolās esošo gaisu un asinīm, kas plūst plaušu kapilāros. Ieelpojamā gaisā ir aptuveni 21% skābekļa, 0,03% ogļskābās gāzes un 78% slāpekļa. Izelpojamā gaisā ir tikai 16% skābekļa, 4% ogļskābās gāzes. Slāpekļa daudzums ir nemainīgs, jo organisms slāpekli neuzņem elpošanas procesā.
Alveolas ievērojami palielina plaušu kopējo virsmu
Plaušas ir pasīvs orgāns - tās pašas nespēj ne sarauties, ne izplesties. Elpošanas kustības notiek pateicoties ribstarpu muskuļiem un diafragmai. Diafragma ir kupolveida muskulis, kas atdala vēdera dobumu no krūšu dobuma.
Diafragma
Elpošanas centrs atrodas galvas smadzeņu apakšējā daļā - iegarenajās smadzenēs. Šis centrs regulē elpošanas biežumu. Palielinoties ogļskābās gāzes daudzumam asinīs, elpošanas centrā rodas uzbudinājums un notiek ieelpa. Cilvēks var mainīt elpošanas biežumu apzināti, piemēram, uz kādu brīdi aizturēt elpu.
Iegarenajās smadzenēs atrodas elpošanas centrs