3. Saulgriežu svētki

 

Senos laikos latvieši svinēja astoņus svarīgus svētkus. Tos sauca par saulgriežiem jeb gadskārtu svētkiem. Gadskārtas senos laikos bija kā kalendārs. Tas palīdzēja plānot mājas, dārza un lauku darbus.

Vēro attēlu un lasi gadalaiku un gadskārtu svētku svētku nosaukumus!

 

 

Latvijā ir četri gadalaiki - ziema, pavasaris, vasara un rudens.
Tagad ir ziema. Pēc ziemas būs pavasaris. Pēc pavasara būs vasara. Pēc vasaras būs rudens. Pēc rudens atkal būs ziema.
Latvieši svin astoņus nozīmīgus saulgriežu jeb gadskārtu ieražu svētkus. Tie ir Mārtiņi, Ziemassvētki, Meteņi, Lieldienas, Ūsiņi, Jāņi, Māras, Miķeļi.

 

Vasara sākas ar Ūsiņiem un beidzas ar Mārām. Vasaras vidū ir Jāņi.

Rudens sākas ar Mārām un beidzas ar Mārtiņiem. Rudens vidū ir Miķeļi.

Ziema sākas ar Mārtiņiem un beidzas ar Meteņiem. Ziemas vidū ir Ziemassvētki.

Pavasaris sākas ar Meteņiem un beidzas ar Ūsiņiem. Pavasara vidū ir Lieldienas. 

 

 

 

 

Rotā Ziemassvētku eglīti.

 

 

Raksta un sūta apsveikumus.

 

 

Cep piparkūkas.

 

 

Gaida Ziemassvētku vecīti.

 

 

Dāvina un saņem dāvanas.

 

 

 

Krāso olas.

 

 

Šūpojas šūpolēs.

 

 

Ripina olas.

 

 

Kaujas ar olām.

 

 

Meklē dārzā olas un saldumus.

 

 

 

Pin ziedu vainagus meitām un ozollapu vainagus puišiem.

 

 

 

Vāc jāņuzāles.

 

 

 

Dedzina ugunskuru un sagaida rītu nomodā.

 

 

 

Dzied un dejo.

 

 

 

Ēd ķimeņu sieru un pīrāgus.

 

 

 

 

Rīko Miķeļdienas tirdziņus.

 

 

Miķeļos ir pēdējā pļaujas diena. Ticēja, ka labībā dzīvo auglības dievība Jumis. Attēlā Jumja zīme uz mājas jumta.

 

 

Cep īpašu maizes Jumja klaipu.