5. Habla likums

Astronomijā izšķir gaismas sarkano nobīdi un violeto (zilo) nobīdi.

Ja gaismas avots attālinās no novērotāja, tad elementu spektra līnijas novirzās uz sarkano galu. Objektam tuvojoties, elementu spektra līnijas novirzās uz violeto galu.

 

 

 

Jo ātrāk debess objekts attālinās, jo lielāka ir spektrāllīniju sarkanā nobīde. Līniju nobīde ļauj aprēķināt debess objekta (piemēram, galaktikas) radiālo ātrumu.

$v=\frac{\mathrm{\Delta }\mathrm{\lambda }}{{\mathrm{\lambda }}_0}\cdot c$, kur

\(\)$v$\(\) — objekta radiālais ātrums,

\(c\) — gaismas ātrums,

$\mathrm{\lambda }$ — kustībā esoša objekta viļņa garums,

${\mathrm{\lambda }}_0$ — objekta viļņa garums miera stāvoklī,

$\frac{\mathrm{\Delta }\mathrm{\lambda }}{{\mathrm{\lambda }}_0}=\frac{\mathrm{\lambda }-{\mathrm{\lambda }}_0}{{\mathrm{\lambda }}_0}=z$ — sarkana nobīde.

 

Habla likums: Galaktiku attālināšanās ātrums ir proporcionāls attālumam līdz galaktikām.

 

 

$v=H\cdot d$, kur

$v$ — galaktikas radiālais ātrums,

H — Habla konstante,

$d$ — attālums līdz galaktikai.

 

Habla likums liecina, ka Visums izplešas. Tas ir Lielā sprādziena teorijas pierādījums.
Taču Habla konstantes vērtība dažādos uzziņu avotos var atšķirties.

 

Datu buklētā $H=73\frac{\mathit{km}}{s\cdot \mathit{Mpc}}$.