6. Pētījums "Stinguma koeficients atsperu sistēmai"

Skolēns pēta, kā mainās stinguma koeficients, savienojot atsperes virknē un paralēli. Skolēnu rīcībā ir piecas vienādas atsperes, no kurām viņš izveidoja trīs dažādas atsperu sistēmas: viena atspere, divas atsperes, kas savienotas virknē, un divas atsperes, kas savienotas paralēli. Pētījumam skolēns izveidoja atsperes svārstu.

Darba rezultāti daļēji ir apkopoti tabulā.

 

 

	\(m\), \(g\)	\(n\)	\(t\), \(s\)	\(T, s\) Noapaļo līdz tūkstošdaļām!	\(k\), \(N/m\) Noapaļo līdz veselam skaitlim!
viena atspere	200	13	5,776
paralēli savienotas atsperes	200	13	4,078
virknē savienotas atsperes	200	13	8,168

 

 

1. Atsperes svārsta periods ir atkarīgs no atsperes stinguma koeficienta. Apgalvojums ir aplamspatiess.

 

2. Atsperes stinguma koeficients nav atkarīgs no atsperes svārsta perioda. Apgalvojums ir aplamspatiess.

 

3. Jo mazāks ir atsperes stinguma koeficients, jo lielāks ir atsperes svārsta periods. Apgalvojums ir aplamspatiess.

 

4. Ir trīs vienādas atsperes. Atsperu sistēmai, kas sastāv no paralēli savienotām divām atsperēm, stinguma koeficients ir mazākslielāks nekā vienai atsperei.

 

5. Ir vienādas atsperes. Atsperu sistēmai, kas sastāv no virknē savienotām divām atsperēm, stinguma koeficients ir lielāksmazāks nekā atsperu sistēmai, kas sastāv no paralēli savienotām divām atsperēm.

 

6. Vienas atsperes stinguma koeficients ir 48 $\frac{N}{m}$.

Stinguma koeficients ir  $\frac{N}{m}$.

 

7. Ja atsperu sistēma sastāv no virknē savienotām atsperēm, stinguma koeficienta aprēķināšanai jāizmanto formula: