11. Reāls svārstību kontūrs

Svārstību kontūrs sastāv no kondensatora un spoles, kuri ir savienoti virknē.

 

 

Ideālā svārstību kontūrā nav enerģijas zudumu. Tādēļ svārstības ir nerimstošas.

 

Reālā svārstību kontūrā enerģijas zudumus izraisa gan vadu un spoles tinuma aktīvā pretestība, gan spoles serdes in kondensatora dielektriķa silšana. Tādēļ svārstības ir rimstošas.

 

 

Paaugstinoties svārstību frekvencei, pieaug enerģijas zudumi svārstību kontūrā.

Ievērojot, ka siltums izdalās aktīvajā pretestībā, var pieņemt, ka reāls svārstību kontūrs sastāv no ideāla kondensatora, ideālas spoles un rezistora, kuri ir savienoti virknē.

 

 

Reālo svārstību kontūru raksturo ar kontūra labumu (bezdimensionāls lielums). Kontūra labums raksturo, cik reižu uzkrātā enerģija ir lielāka par enerģijas zudumiem vienā svārstību periodā.

Kontūra labumu nosaka pēc formulas:

$Q=\frac{1}{R}\sqrt{\frac{L}{C}}$, kur

$R$ — aktīvā pretestība,

$L$ — induktivitāte,

$C$ — kapacitāte.