PIRMĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Elektromagnētiskie viļņi ir viļņi, kuri rodas mainoties elektriskajam laukam noteiktā telpas punktā.
Atšķirībā no mums viegli sajūtamiem viļņiem — ūdens viļņiem un skaņas viļņiem, elektromagnētiskie viļņi spēj izplatīties arī vakuumā. Elektromagnētisko viļņu ātrums vakuumā ir aptuveni .
Elektromagnētiskā viļņa garums ir apgriezti proporcionāls svārstību frekvencei.
, kur
— elektromagnētiskā viļņa garums, \(m\)
\(c\) — gaismas ātrums,
\(f\ \) — viļņa svārstību frekvence, \(Hz\)
\(f\ \) — viļņa svārstību frekvence, \(Hz\)
Televīzijas tornī esošais svārstību kontūrs izstaro radioviļņus, kuru garums ir mērāms metros.
Mobilā telefona antena izstaro mikroviļņus, kuru garums ir mērāms centimetros.
Kvēlojoša metāla atomi izstaro infrasarkano starojumu un redzamo gaismu, kuru garums ir mazāks par mikrometru.
Radioaktīva atoma kodols izstaro gamma starus, kuru garums ir mazāks par pikometru.
Visus elektromagnētiskos viļņus iedala pēc to viļņu garuma vakuumā vai frekvences. Izšķir \(8\) elektromagnētisko viļņu veidus, kuri ir parādīti attēlā.
Elektromagnētiskos viļņus izstaro visi ķermeņi Visumā. Tie izplatās kosmiskajā telpā un sasniedz arī Zemi. Šie viļņi pārnes informāciju par to, kas notiek uz tālajiem debess objektiem, kuri citādā veidā no Zemes nav sasniedzami. Taču signāli no kosmosa ir tik vāji, ka to uztveršanai nepieciešamas ļoti sarežģītas ierīces, kas sastāv no signāla pastiprinātāja, astronomisko teleskopu lieliem spoguļiem un radioteleskopu milzīgas antenas.