1. Bora postulāts — elektrons atomā riņķo tikai pa noteiktām stacionārām orbītām. Katrām stacionārām stāvoklim atbilst noteikta enerģija.
112.svg
 
Piemēram, elektrons pārvietojas pa piekto Bora orbītu. Elektrona enerģija ir vienāda ar E5=0.54eV, kur 1eV=1,61019J.
2. Bora postulāts — atoms izstaro vai absorbē enerģijas kvantu, pārejot no kāda stacionāra stāvokļa citā stāvoklī.
Ja elektrons pārvietojas no augstāka enerģijas līmeņa uz zemāku (piem., no ierosināta uz neierosinātu), atoms izstaro fotonu, kura enerģiju var aprēķināt pēc šādas sakarības: E=E2E1, kur E1 un E2 ir atoma enerģija attiecīgajos līmeņos.

113.svg
 
Piemēram, izstarota fotona enerģija — E32=E2E3=3,40(1,51) = 1,89 \(eV\).
Šāda atomu radītā starojuma frekvenci \(f\) un viļņa garumu \(λ\) aprēķina, izmantojot sakarību E=hf=hcλ, kur \(h\) – Planka konstante (h=6,631034Jsvai4,141015eVs), \(c\) – gaismas ātrums vakuumā.
 
f=Eh=1,89eV4,141015eVs=4,571014s1, bet viļņa garums λ=hcE=4,141015eVs3108m/s1,89eV=6,57107m, kas atbilst sarkanas krāsas gaismai.
 
Ja elektrons pārvietojas no zemāka enerģijas līmeņa uz augstāku (piem., no neierosināta uz ierosinātu), atoms absorbē fotonu.
Absorbēta fotona enerģija — E23=E3E2=1,51(3,40) = 1,89 \(eV\).