2. Informācija no ĶEPT

Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā).

 

Katrā tabulas rūtiņā ir norādīts:

 

 

Kādu informāciju par atomu vēl var iegūt no ĶEPT?

Piemēram, oglekļa atoms sastāv no \(6\) protoniem (skaits sakrīt ar elementa kārtas skaitli), \(6\) elektroniem (skaits sakrīt ar elementa kārtas skaitli) un \(6\) neitroniem (skaits sakrīt ar elementa atommasas un kārtas skaitļa starpību).

 

 

Kodola lādiņu nosaka protonu skaits kodolā. Oglekļa atoma kodolā ir \(6\) protoni, un tādēļ kodola lādiņš ir \(+6\).

Protona lādiņš skaitliski vienāds ar elektrona lādiņu un atšķiras tikai ar zīmi. Elektrona lādiņš šajā sistēmā ir \(-1\). Tāpēc elektronu apvalka lādiņš ir \(-6\).

\(SI\) mērvienību sistēmā lādiņu mēra kulonos — \(C\).

 

Atoma daļiņa	Relatīvais lādiņš	Lādiņš, \(C\)	Relatīvā masa	Masa, \(kg\)
protons	\(+1\)	$\mathrm{1,6}\cdot {10}^{-19}C$	\(1,007\)	$\mathrm{1,673}\cdot {10}^{-27}$
neitrons	\(0\)	\(0\)	\(1,009\)	$\mathrm{1,675}\cdot {10}^{-27}$
elektrons	\(-1\)	$-\mathrm{1,6}\cdot {10}^{-19}C$	\(0\)	$\mathrm{9,1}\cdot {10}^{-31}$

 

Viena ķīmiskā elementa atomu kodoli var atšķirties ar dažādu neitronu skaitu. Šādus ķīmiskā elementa atomus sauc par izotopiem. Piemēram, ogleklim ir trīs izotopi ${}_6{}^{12}C,{}_6{}^{13}C\mathit{un}{}_6{}^{14}C$.

 

Augšējais skaitlis norāda kopējo nuklonu (protonu un neitronu) skaitu kodolā.