Salikts sakārtots teikums sastāv no divām vai vairākām daļām, kas ir sintaktiski vienlīdzīgas.
Saliktu sakārtotu teikumu var saistīt ar saistītājvārdiem vai arī bez tiem. Ja teikuma daļas saistītas bez saikļiem, tad to sauc par bezsaikļa saistījumu.
Par saistītājvārdiem saliktā sakārtotā teikumā izmanto:
1. saikļus — un, bet, tomēr, turpretī, turpretim, taču, arī, ne – ne, nedz – nedz, vai – vai, drīz – drīz, te – te;
2. apstākļa vārdu — citādi;
3. partikulas — toties, tikai, tik, tātad;
4. vārdu savienojumus — un arī, un tomēr, bet par to, vai arī, vai nu – vai, vai nu – vai arī, jeb vai, jeb arī.
Sakārtojuma saikļi izsaka arī sintaktiskās attieksmes: vienojumu, pretstatījumu, šķīrumu vai paskaidrojumu.
- Vienojuma saikļi (un, arī, kā arī, ne vien – bet arī, tiklab – kā arī, ne tikai – bet arī, ne tikvien – bet arī, drīz – drīz, gan – gan, ir – ir, kā – tā, ne – ne, nedz – nedz, te – te, tik – tik) norāda uz vienojuma attieksmēm.
- Pretstatījuma saikļi (bet, tomēr, taču, turpretī, turpretim, bet tomēr, ne – bet, nevis – bet) norāda uz pretstatījuma attieksmēm.
- Šķīruma saikļi (vai, vai – vai, vai nu – vai (arī), jeb vai) norāda uz šķīruma attieksmēm.
- Paskaidrojuma saiklis jeb saista sinonīmus.