Vārda nozīme — skaņu kompleksā atspoguļotā jēdzieniskā nozīme.
Vārdnīcās vārdi tiek doti pamatformā.
Deklinējamiem vārdiem tā ir vienskaitļa nominatīva forma.
 
Lietvārds
 
jūtas
jūtas sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; tikai formā: daudzskaitlis
1. Cilvēka pārdzīvojums, attieksme pret apkārtējo pasauli un pašam pret sevi; emocijas.
– Piemēri   Varbūt tu manī atdzīvināsi sen aizmirstās jūtas, ko sauc par žēlsirdību... 
– Saistītās nozīmes     izjūta, sajūta, emocijas
– Stabili vārdu savienojumi     Goda jūtas
– Tulkojumi     feeling, emotion
2. Mīlestība.
– Piemēri   Tēvs pirtnieks, redzēdams, ka patiesu, dziļu jūtu salaulātos nekas nespēs šķirt, pacēla bērza slotu un svētīja vienotā garā. 
– Saistītās nozīmes     mīlestība, sirdsjūtas, mīla, mīlība
– Tulkojumi    love
 
Īpašības vārds
 
jūtīgs
jūtīgs īpašības vārds
jūtīgi apstākļa vārds
Tāds, kas viegli, ātri uztver dažādus iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
– Saistītās nozīmes     emocionāls
– Stabili vārdu savienojumi     Jūtīga dvēsele (arī sirds).
 
Konjugējamiem vārdiem tā ir nenoteiksmes forma.
 
Darbības vārds
 
just
just
1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
1. Uztvert (ar maņu orgāniem).
– Piemēri     Nauris stāvēja kā sastindzis, bet aukstumu nejuta.
– Saistītās nozīmes     most
– Stabili vārdu savienojumi     Likt sevi just.
– Tulkojumi     feel, sense
1.1. Uztvert (signālu, informāciju) — par ierīcēm, aparātiem.
– Piemēri     Šim nolūkam ir paredzēti dažādi sensori, kas jūt kustības salonā, mašīnas šūpošanos, stikla saplīšanu vai citus stiprus trokšņus tajā.
– Saistītās nozīmes     uztvert, sajust
– Tulkojumi     sense
2. Pārdzīvot (jūtas, emocijas).
– Piemēri     – Arī bailes nejūtu.
– Saistītās nozīmes     izjust, sajust
– Stabili vārdu savienojumi     Dabūt just. Just līdzi.
– Tulkojumi     feel, experience
3. Noskārst, nojaust; apzināties.
– Piemēri     Jutu, ka mans pienākums ir doties turp – apciemot savu zaudēto naudu.
– Saistītās nozīmes     nojēgt, sajust
– Tulkojumi      smell, smell out, sense
 
– Stabili vārdu savienojumi     Dabūt just (arī trūkties), arī dabūt sutu.
 
Pamatformā vārda nozīme tiek nosaukta, taču pilnībā tā atklājas kontekstā.
Pēc piemītošā nozīmju daudzuma vārdi ir:
  • viennozīmīgi
  • daudznozīmīgi
Viennozīmīgo vārdu nozīme tiek uztverta ārpus konteksta, daudznozīmīgiem noteikti nepieciešams konteksts.
 
Daudznozīmīgu vārdu nozīmes tiek dalītas pamatnozīmē un atvasinātās nozīmēs.
 
Vārdnīcā kā pirmā tiek minēta pamata nozīme, pārējās ir atvasinātas nozīmes. Par šo vari vairāk atkārtot šeit.
 
Ja vārdam ir tikai viena nozīme, tad tas ir viennnozīmīgs vārds, piemēram:
Piemērs:
apšļakstīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Pamatleksēma
Šļakstot apšļākt, aptraipīt.
Ja vārdam ir divas un vairāk nozīmes, tad tas ir daudznozīmīgs vārds, piemēram:
Piemērs:
balts īpašības vārds
balti apstākļa vārds
1.Tāds, kam ir, piemēram, sniega, piena krāsa; pretstats: melns.
Saistītās nozīmessniegains, sniegbalts, krāsa, krāsojums.
Stabili vārdu savienojumiBaltā grāmata. Baltā tāfele. Baltās lapas.
1.1.formā: noteiktā galotne Tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti gaišs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā grupā, dzimtē, šķirnē.
Stabili vārdu savienojumiBaltais amoliņš. Baltais amols. Baltais āboliņš.
1.2.Gaišs; bezkrāsains.
Stabili vārdu savienojumiBaltais punduris. Baltais sārms. Baltais vīns.
1.3.Sirms, arī ļoti sirms.
Stabili vārdu savienojumiGalva balta kā ābele.
2.Tīrs (parasti par apģērbu).
2.1.pārnestā nozīmē Skaidrs, morāli tīrs.
2.2.Saistīts ar ko labu (par laikposmu).
3.Ar gaišu ādas krāsu (kā rases pazīmi).
3.1.lietvārda nozīmē; sarunvaloda; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme; šīs rases piederīgais.
4.lietvārda nozīmē; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne; parasti formā: daudzskaitlis Baltgvardi.
5.sarunvaloda Tāds (ēdiens, dzēriens), kam ir pievienots aizdars -- piens, krējums.
6.lietvārda nozīmē; sarunvaloda; formā: vīriešu dzimte, pamata pakāpe, noteiktā galotne Degvīns; spirts.
Atsauce:
https://.tezaurs.lv; Skaidrojošā vārdnīca