Vārda nozīme — skaņu kompleksā atspoguļotā jēdzieniskā nozīme.
Vārdnīcās vārdi tiek doti pamatformā.
Deklinējamiem vārdiem tā ir vienskaitļa nominatīva forma.
Lietvārds
jūtas
jūtas sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; tikai formā: daudzskaitlis
1. Cilvēka pārdzīvojums, attieksme pret apkārtējo pasauli un pašam pret sevi; emocijas.
– Piemēri Varbūt tu manī atdzīvināsi sen aizmirstās jūtas, ko sauc par žēlsirdību...
– Saistītās nozīmes izjūta, sajūta, emocijas
– Stabili vārdu savienojumi Goda jūtas
– Tulkojumi feeling, emotion
2. Mīlestība.
– Piemēri Tēvs pirtnieks, redzēdams, ka patiesu, dziļu jūtu salaulātos nekas nespēs šķirt, pacēla bērza slotu un svētīja vienotā garā.
– Saistītās nozīmes mīlestība, sirdsjūtas, mīla, mīlība
– Tulkojumi love
|
Īpašības vārds
jūtīgs
jūtīgs īpašības vārds
jūtīgi apstākļa vārds
Tāds, kas viegli, ātri uztver dažādus iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
– Saistītās nozīmes emocionāls
– Stabili vārdu savienojumi Jūtīga dvēsele (arī sirds).
|
Konjugējamiem vārdiem tā ir nenoteiksmes forma.
Darbības vārds
just
just 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs 1. Uztvert (ar maņu orgāniem). – Piemēri Nauris stāvēja kā sastindzis, bet aukstumu nejuta. – Saistītās nozīmes most – Stabili vārdu savienojumi Likt sevi just. – Tulkojumi feel, sense 1.1. Uztvert (signālu, informāciju) — par ierīcēm, aparātiem. – Piemēri Šim nolūkam ir paredzēti dažādi sensori, kas jūt kustības salonā, mašīnas šūpošanos, stikla saplīšanu vai citus stiprus trokšņus tajā. – Saistītās nozīmes uztvert, sajust – Tulkojumi sense 2. Pārdzīvot (jūtas, emocijas). – Piemēri – Arī bailes nejūtu. – Saistītās nozīmes izjust, sajust – Stabili vārdu savienojumi Dabūt just. Just līdzi. – Tulkojumi feel, experience 3. Noskārst, nojaust; apzināties. – Piemēri Jutu, ka mans pienākums ir doties turp – apciemot savu zaudēto naudu. – Saistītās nozīmes nojēgt, sajust – Tulkojumi smell, smell out, sense – Stabili vārdu savienojumi Dabūt just (arī trūkties), arī dabūt sutu.
|
Pamatformā vārda nozīme tiek nosaukta, taču pilnībā tā atklājas kontekstā.
Pēc piemītošā nozīmju daudzuma vārdi ir:
- viennozīmīgi
- daudznozīmīgi
Viennozīmīgo vārdu nozīme tiek uztverta ārpus konteksta, daudznozīmīgiem noteikti nepieciešams konteksts.
Daudznozīmīgu vārdu nozīmes tiek dalītas pamatnozīmē un atvasinātās nozīmēs.
Vārdnīcā kā pirmā tiek minēta pamata nozīme, pārējās ir atvasinātas nozīmes. Par šo vari vairāk atkārtot šeit.
Ja vārdam ir tikai viena nozīme, tad tas ir viennnozīmīgs vārds, piemēram:
Piemērs:
apšļakstīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Pamatleksēma
Šļakstot apšļākt, aptraipīt.
Pamatleksēma
Šļakstot apšļākt, aptraipīt.
Ja vārdam ir divas un vairāk nozīmes, tad tas ir daudznozīmīgs vārds, piemēram:
Piemērs:
balts īpašības vārds
balti apstākļa vārds
1.Tāds, kam ir, piemēram, sniega, piena krāsa; pretstats: melns.
Saistītās nozīmessniegains, sniegbalts, krāsa, krāsojums.
Stabili vārdu savienojumiBaltā grāmata. Baltā tāfele. Baltās lapas.
1.1.formā: noteiktā galotne Tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti gaišs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā grupā, dzimtē, šķirnē.
Stabili vārdu savienojumiBaltais amoliņš. Baltais amols. Baltais āboliņš.
1.2.Gaišs; bezkrāsains.
Stabili vārdu savienojumiBaltais punduris. Baltais sārms. Baltais vīns.
1.3.Sirms, arī ļoti sirms.
Stabili vārdu savienojumiGalva balta kā ābele.
2.Tīrs (parasti par apģērbu).
2.1.pārnestā nozīmē Skaidrs, morāli tīrs.
2.2.Saistīts ar ko labu (par laikposmu).
3.Ar gaišu ādas krāsu (kā rases pazīmi).
3.1.lietvārda nozīmē; sarunvaloda; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme; šīs rases piederīgais.
4.lietvārda nozīmē; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne; parasti formā: daudzskaitlis Baltgvardi.
5.sarunvaloda Tāds (ēdiens, dzēriens), kam ir pievienots aizdars -- piens, krējums.
6.lietvārda nozīmē; sarunvaloda; formā: vīriešu dzimte, pamata pakāpe, noteiktā galotne Degvīns; spirts.
balti apstākļa vārds
1.Tāds, kam ir, piemēram, sniega, piena krāsa; pretstats: melns.
Saistītās nozīmessniegains, sniegbalts, krāsa, krāsojums.
Stabili vārdu savienojumiBaltā grāmata. Baltā tāfele. Baltās lapas.
1.1.formā: noteiktā galotne Tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti gaišs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā grupā, dzimtē, šķirnē.
Stabili vārdu savienojumiBaltais amoliņš. Baltais amols. Baltais āboliņš.
1.2.Gaišs; bezkrāsains.
Stabili vārdu savienojumiBaltais punduris. Baltais sārms. Baltais vīns.
1.3.Sirms, arī ļoti sirms.
Stabili vārdu savienojumiGalva balta kā ābele.
2.Tīrs (parasti par apģērbu).
2.1.pārnestā nozīmē Skaidrs, morāli tīrs.
2.2.Saistīts ar ko labu (par laikposmu).
3.Ar gaišu ādas krāsu (kā rases pazīmi).
3.1.lietvārda nozīmē; sarunvaloda; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme; šīs rases piederīgais.
4.lietvārda nozīmē; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne; parasti formā: daudzskaitlis Baltgvardi.
5.sarunvaloda Tāds (ēdiens, dzēriens), kam ir pievienots aizdars -- piens, krējums.
6.lietvārda nozīmē; sarunvaloda; formā: vīriešu dzimte, pamata pakāpe, noteiktā galotne Degvīns; spirts.
Atsauce:
https://.tezaurs.lv; Skaidrojošā vārdnīca