Vārda nozīme — skaņu kompleksā atspoguļotā jēdzieniskā nozīme.
Vārdnīcās vārdi tiek doti pamatformā.
Deklinējamiem vārdiem tā ir vienskaitļa nominatīva forma.
Lietvārds
|
jūtas
jūtas sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; tikai formā: daudzskaitlis
1. Cilvēka pārdzīvojums, attieksme pret apkārtējo pasauli un pašam pret sevi; emocijas.
– Piemēri: Varbūt tu manī atdzīvināsi sen aizmirstās jūtas, ko sauc par žēlsirdību...
– Saistītās nozīmes: izjūta, sajūta, emocijas
– Stabili vārdu savienojumi: Goda jūtas
– Tulkojumi: feeling, emotion
2. Mīlestība.
– Piemēri:Tēvs pirtnieks, redzēdams, ka patiesu, dziļu jūtu salaulātos nekas nespēs šķirt, pacēla bērza slotu un svētīja vienotā garā.
– Saistītās nozīmes: mīlestība, sirdsjūtas, mīla, mīlība
– Tulkojumi: love
|
Īpašības vārds
|
jūtīgs
jūtīgs īpašības vārds
jūtīgi apstākļa vārds
Tāds, kas viegli, ātri uztver dažādus iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
– Saistītās nozīme: emocionāls
– Stabili vārdu savienojumi: Jūtīga dvēsele (arī sirds).
|
Konjugējamiem vārdiem tā ir nenoteiksmes forma.
Darbības vārds
|
just
just 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs 1. Uztvert (ar maņu orgāniem). – Piemēri: Nauris stāvēja kā sastindzis, bet aukstumu nejuta. – Saistītās nozīmes: most – Stabili vārdu savienojumi: Likt sevi just. – Tulkojumi: feel, sense 1.1. Uztvert (signālu, informāciju) — par ierīcēm, aparātiem. – Piemēri: Šim nolūkam ir paredzēti dažādi sensori, kas jūt kustības salonā, mašīnas šūpošanos, stikla saplīšanu vai citus stiprus trokšņus tajā. – Saistītās nozīmes: uztvert, sajust – Tulkojumi: sense 2. Pārdzīvot (jūtas, emocijas). – Piemēri: Arī bailes nejūtu. – Saistītās nozīmes: izjust, sajust – Stabili vārdu savienojumi: Dabūt just. Just līdzi. – Tulkojumi: feel, experience 3. Noskārst, nojaust; apzināties. – Piemēri: Jutu, ka mans pienākums ir doties turp – apciemot savu zaudēto naudu. – Saistītās nozīmes: nojēgt, sajust – Tulkojumi: smell, smell out, sense – Stabili vārdu savienojumi: Dabūt just (arī trūkties), arī dabūt sutu.
|
Pamatformā vārda nozīme tiek nosaukta, taču pilnībā tā atklājas kontekstā.
Pēc piemītošā nozīmju daudzuma vārdi ir:
- viennozīmīgi
- daudznozīmīgi
Viennozīmīgo vārdu nozīme tiek uztverta ārpus konteksta, daudznozīmīgiem noteikti nepieciešams konteksts.
Daudznozīmīgu vārdu nozīmes tiek dalītas pamatnozīmē un atvasinātās nozīmēs.
Vārdnīcā kā pirmā tiek minēta pamata nozīme, pārējās ir atvasinātas nozīmes. Par šo vari vairāk atkārtot šeit.
Ja vārdam ir tikai viena nozīme, tad tas ir viennozīmīgs vārds, piemēram:
Piemērs:
apšļakstīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Pamatleksēma
Šļakstot apšļākt, aptraipīt.
Pamatleksēma
Šļakstot apšļākt, aptraipīt.
Ja vārdam ir divas un vairāk nozīmes, tad tas ir daudznozīmīgs vārds, piemēram:
Piemērs:
balts īpašības vārds
balti apstākļa vārds
1. Tāds, kam ir, piemēram, sniega, piena krāsa; pretstats: melns.
Saistītās nozīmes: sniegains, sniegbalts, krāsa, krāsojums.
Stabili vārdu savienojumi. Baltā grāmata. Baltā tāfele. Baltās lapas.
1.1. formā: noteiktā galotne Tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti gaišs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā grupā, dzimtē, šķirnē.
Stabili vārdu savienojumi. Baltais amoliņš. Baltais amols. Baltais āboliņš.
1.2. Gaišs; bezkrāsains.
Stabili vārdu savienojumi. Baltais punduris. Baltais sārms. Baltais vīns.
1.3. Sirms, arī ļoti sirms.
Stabili vārdu savienojumi. Galva balta kā ābele.
2. Tīrs (parasti par apģērbu).
2.1. pārnestā nozīmē Skaidrs, morāli tīrs.
2.2. Saistīts ar ko labu (par laikposmu).
3. Ar gaišu ādas krāsu (kā rases pazīmi).
3.1. lietvārda nozīmē; sarunvaloda; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme; šīs rases piederīgais.
4. lietvārda nozīmē; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne; parasti formā: daudzskaitlis Baltgvardi.
5. sarunvaloda Tāds (ēdiens, dzēriens), kam ir pievienots aizdars – piens, krējums.
6. lietvārda nozīmē; sarunvaloda; formā: vīriešu dzimte, pamata pakāpe, noteiktā galotne Degvīns; spirts.
balti apstākļa vārds
1. Tāds, kam ir, piemēram, sniega, piena krāsa; pretstats: melns.
Saistītās nozīmes: sniegains, sniegbalts, krāsa, krāsojums.
Stabili vārdu savienojumi. Baltā grāmata. Baltā tāfele. Baltās lapas.
1.1. formā: noteiktā galotne Tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti gaišs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā grupā, dzimtē, šķirnē.
Stabili vārdu savienojumi. Baltais amoliņš. Baltais amols. Baltais āboliņš.
1.2. Gaišs; bezkrāsains.
Stabili vārdu savienojumi. Baltais punduris. Baltais sārms. Baltais vīns.
1.3. Sirms, arī ļoti sirms.
Stabili vārdu savienojumi. Galva balta kā ābele.
2. Tīrs (parasti par apģērbu).
2.1. pārnestā nozīmē Skaidrs, morāli tīrs.
2.2. Saistīts ar ko labu (par laikposmu).
3. Ar gaišu ādas krāsu (kā rases pazīmi).
3.1. lietvārda nozīmē; sarunvaloda; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme; šīs rases piederīgais.
4. lietvārda nozīmē; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne; parasti formā: daudzskaitlis Baltgvardi.
5. sarunvaloda Tāds (ēdiens, dzēriens), kam ir pievienots aizdars – piens, krējums.
6. lietvārda nozīmē; sarunvaloda; formā: vīriešu dzimte, pamata pakāpe, noteiktā galotne Degvīns; spirts.
Atsauce:
https://.tezaurs.lv; Skaidrojošā vārdnīca