Lasi sarunas fragmentu! Nosaki, kas sarunājas!
— Auniņ, auniņ, es tevi ēdīšu! — vilks teica.
— Kas tu tāds esi, ka drīksti mani ēst? — auns jautāja.
— Vilks!
— Ja vilks, tad neko darīt. Ēd vien, — auns sacīja. — Es tikai skatos, ka tu tāds jauniņš. Vai maz mācēsi vecu buku apēst?
— Kas tur ko nemācēt? — vilks brīnījās.
— Vecs buks nav nekāds jērelis, — auns teica. — Vecam bukam tik sīksta āda, ka ne pārkost. Vecu buku vajag aprīt veselu.
— Kā tad to var? — vilks neticēja.
Princese nepacietīgi gaidīja pasakas nobeigumu.
— Ar mācēšanu var visu. Es uzkāpšu kalniņā, tu stāvēsi lejā un atpletīsi rīkli platu, platu. Es no kalniņa ieskriešos un taisni tev rīklē. Būs abiem labi.
— Kas tu tāds esi, ka drīksti mani ēst? — auns jautāja.
— Vilks!
— Ja vilks, tad neko darīt. Ēd vien, — auns sacīja. — Es tikai skatos, ka tu tāds jauniņš. Vai maz mācēsi vecu buku apēst?
— Kas tur ko nemācēt? — vilks brīnījās.
— Vecs buks nav nekāds jērelis, — auns teica. — Vecam bukam tik sīksta āda, ka ne pārkost. Vecu buku vajag aprīt veselu.
— Kā tad to var? — vilks neticēja.
Princese nepacietīgi gaidīja pasakas nobeigumu.
— Ar mācēšanu var visu. Es uzkāpšu kalniņā, tu stāvēsi lejā un atpletīsi rīkli platu, platu. Es no kalniņa ieskriešos un taisni tev rīklē. Būs abiem labi.
Šajā fragmentā sarunājas _____________ un _______________.
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!