Eiropā klimats jau ir mainījies – vidējā gaisa temperatūra paaugstinās, īpaši ziemās un pavasaros. Tas ir radījis ilgākus sausuma periodus dienvidu reģionos un biežākas lietusgāzes ziemeļu un rietumu daļās, kā arī palielinājis plūdu risku. Ledāji un sniega sega kalnos strauji kūst, ietekmējot ūdens resursus un ekosistēmas. Šīs pārmaiņas ietekmē gan lauksaimniecību, gan cilvēku ikdienu visā kontinentā.
Zinātnieki ir veikuši klimata pārmaiņu prognozes Eiropas reģionos.
1. Ziemeļu polāros apgabalos, Arktikā, Islandē tiek prognozēts, ka kopumā gaisa temperatūra paaugstināsies salīdzinoši straujāk nekā citās pasaules vietās. Pastiprināti kusīs daudzgadīgā sasaluma slānis, kā arī samazināsies ledus sega un tās biezums Ziemeļu Ledus okeānā un tā jūrās. Šī iemesla dēļ Ziemeļu Ledus okeāns var kļūt kuģojams visu gadu, sevišķi piekrastes daļās, un var izveidoties jauns Ziemeļu jūras ceļš ar daudz garāku kuģošanas periodu.
Daudzgadīgais sasalums ir Zemes garozas iežu slāņi, kuros ilgu laiku saglabājas neatkusuši ieži, pat vairākus simtus un tūkstošus gadu.
2. Ziemeļeiropā arī gaisa temperatūra paaugstināsies, sniega daudzums samazināsies, bet nokrišņi, lietusgāzes vai sausuma periodi kļūs intensīvāki. Ziemā upes un ezeri aizsals aizvien īsāku laiku, būs aizvien biežākas un postošākas vētras, plūdi, upēs ūdens līmenis celsies.
3. Rietumeiropā arī notiek biežākas, intensīvākas lietusgāzes vai neraksturīgi, ilgstoši sausuma periodi. Savukārt ziemās pieaug nokrišņu daudzums, stiprāki kļuvuši vēji, vētras rada lielākus postījumus, tornado līdzīgi virpuļviesuļi, smerči. Paaugstinoties jūras līmenim, aktīvi notiek piekrastes erozijas un abrāzijas procesi, piekrastes un kāpu joslas neregulāra applūšana.
4. Viduseiropā biežāki ir ekstremāli laika apstākļi, kļūst krasākas temperatūru svārstības un to amplitūda. Vasarās samazinās nokrišņu daudzums, tāpēc pieaug postošu mežu ugunsgrēku draudi.
5. Dienvideiropā vasarās ir garāki, ilgstošāki un postošāki karstuma viļņi, stipri pieaugusi Sahāras tropisko gaisa masu un vēju ietekme, kuri atnes ļoti putekļainu gaisu. Klimatam kļūstot sausākam, tai pašā laikā iespējami apgabalam neraksturīgi pēkšņi plūdi. Samazinās upju noteces, ūdens trūkums, stipri pieaugusi mežu ugunsgrēku iespējamība un pārtuksnešošanās riski. Ziemā augstākos kalnu rajonos kavējas sniega segas izveidošanās.
6. Eiropas kalnu apgabalos gaisa temperatūra paaugstinās straujāk nekā līdzenumos. Samazinās kalnu ledāju un sniegāju apjoms un daudzums, augstāk kalnos pārvirzās sniega līnijas robeža, kūst kalnu daudzgadīgais sasalums. Uz augšu pārvirzās un nomainās kādreiz zemāk esošie biomi. Pieaug zemes nogruvumu, akmens lavīnu un dubļu selju riski.
7. Okeānos un jūrās paaugstinās virsējo ūdeņu temperatūra, ūdenī sliktāk šķīst organismu elpošanai nepieciešamais skābeklis, toties labāk šķīst ogļskābā gāze, kas, izmainot ūdens skābuma līmeni, daļēji ir nepieciešama gaismas zonas aļģu, jūraszāļu, fitoplanktona fotosintēzes procesam. Pieaug krastu erozijas un abrāzijas riski, īpaši vētru laikā. Paaugstinās ūdens līmenis jūrās ieplūstošo upju lejtecēs, izmainās ūdens sāļums un saldūdens ekosistēmas kļūst par sāļūdens ekosistēmām. Noslēgtākās jūrās un līčos pārmērīga, neraksturīga ūdens sasilšana veicina dažādu aļģu un mikroorganismu pārmērīgu savairošanos.