Alternatīvie energoresursi ir neizsmeļamu energoresursu kopums, kuri nerada ievērojamus draudus videi vai arī rada tos nelielā apmēra, salīdzinot ar citiem dabas resursiem.
Pie alternatīvās enerģijas pieder vēja enerģija, saules enerģija, plūdmaiņu enerģija un ģeotermālā enerģija.
Vēja enerģiju iegūst no vēja, izmantojot vēja ģeneratorus.
 
Shutterstock_2498503427_wind turbines_vēja ģeneratori.jpg
Vēja ģeneratori
Ierīci, kas mehānisko vēja enerģiju pārvērš elektriskajā, sauc par vēja ģeneratoru.
Tos ir izdevīgi izvietot kalnos, tuksnešos, jūru un okeānu piekrastēs, jo elektroenerģijas ražošanai nepieciešams stiprs vējš.
Visvairāk vēja enerģiju izmanto ASV, Brazīlijā, Indijā, Ķīnā, Vācijā, Spānijā, Francijā un Lielbritānijā. Valstis, uzstādot daudzus ģeneratorus vienuviet, izveido vēja parkus. Pasaulē lielākais ir Gaņsu vēja parks Ķīnā, kur izvietoti vairāk nekā 7000 ģeneratoru. Tas atrodas Gobi tuksnesī. Latvijā – Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krastā – ir izbūvēti vairāki vēja parki. Tur ir vislielākais vēja ātrums. Lielākais vēja parks Latvijā atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā.
 
Saule ir lielākais enerģijas avots, no kura Zeme saņem siltumu un gaismu.
 
Shutterstock_2499610377_solar panel system_saules paneļī.jpg
Saules paneļi uz mājas jumta
 
Saules enerģijas izmantošanai vispiemērotākie ir tuksnešu apgabali, kur ir daudz saulainu dienu. Visvairāk saules enerģiju izmanto ASV, Ķīnā, Austrālijā, Spānijā, Itālijā, Indijā, Japānā un Vācijā.
Siltuma ražošanai izmanto saules kolektorus. Lai ražotu elektrību, izvieto saules paneļus jeb saules baterijas. Arī Latvijā saules kolektori ir ierīkoti uz skolu, bērnudārzu un dzīvojamo māju jumtiem. Salaspilī ir izveidots pirmais Saules kolektoru parks Latvijā. Tas nodrošina ar siltumu šī novada iedzīvotājus.
 
Ģeotermālo jeb Zemes dzīļu siltuma enerģiju izmanto vulkānisma apgabalos, vietās, kur siltie pazemes avoti atrodas tuvu Zemes virspusei.
 
Shutterstock_406939705_geotermal power plant_ģeotermālā elektrostacija.jpg
Ģeotermālā elektrostacija Islandē
 
To izmanto elektroenerģijas ražošanai un ēku apsildei. Šo enerģiju visvairāk izmanto Japānā, ASV, Islandē, Itālijā, Jaunzēlandē, Meksikā, Filipīnās un Indonēzijā.
 
Plūdmaiņu enerģiju var izmantot tikai tur, kur ir liela paisuma un bēguma starpība. Tā kā pauze starp paisumu un bēgumu ir īsa, tad plūdmaiņu elektrostacijas (PES) var darboties gandrīz visu diennakti, jo ūdens masu kustība nodrošina ģeneratoru darbību. Plūdmaiņu elektrostacijas ir uzbūvētas Kanādā, Dienvidkorejā, Ķīnā, Krievijā, Lielbritānijā, Francijā un Nīderlandē. Dienvidkorejā ir uzbūvēta pati lielākā elektrostacija – Sihvas PES.
 
Biomasas enerģija rodas, sadedzinot vai pārstrādājot organiskos materiālus, piemēram, koku, lauksaimniecības atkritumus vai pārtikas atliekas. Tā ir atjaunojama enerģijas forma, jo šie materiāli atkal var augt un atjaunoties. Biomasu var izmantot, lai ražotu siltumu, elektrību vai pat degvielu transportam. Šī enerģija palīdz samazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem, piemēram, no naftas un ogļēm. Tā ir videi draudzīgāka alternatīva tradicionālajām degvielām.