Minerālo resursu klasifikācija ir dažāda, atkarībā pēc vērtēšanas kritērija. Izplatīts dalījums ir: kurināmā resursi, metālu rūdu resursi un nemetāliskie resursi. Pēdējie dalās vēl trīs apakšgrupās - ķīmiskie, abrazīvie un būvmateriālu resursi, pēdējā apakšgrupa ir galvenā arī Latvijā.
1. Kurināmā jeb enerģētiskie resursi: degizrakteņi, kurus izmanto enerģijas ieguvei (nafta, dabasgāze, akmeņogles, brūnās ogles, kūdra, eļļas slāneklis, urāna rūda).
2. Metālrūdu resursi: ieži, kas satur metālus. Tie sīkāk iedalās:
- Melnās metalurģijas izejvielās (dzelzsrūda, mangāns, hroms);
- Krāsaino metālu rūdās (varš, alumīnijs, cinks, svins, alva);
- Dārgmetālos un retmetālos (zelts, sudrabs, platīns, litijs, kobalts).
3.Nemetāliskie resursi: neorganiski minerāli un ieži, ko izmanto dažādās tautsaimniecības nozarēs. Tie sīkāk dalās trīs apakšgrupās:
- Ķīmiskās izejvielas: kālija un akmenssāls, fosfāti, sērs;
- Abrazīvie materiāli: dimants, korunds, granāts;
- Būvmateriālu izejvielas: smilts, grants, māls, kaļķakmens, ģipsis, granīts, marmors (šī ir galvenā minerālo resursu grupa Latvijā).
Pēc rašanās veida minerālie resursi iedalās trīs pamatiežu grupās: magmatiskajos, nogulumiežos un metamorfajos iežos.
Magmatiskie ieži veidojas, atdziestot un sacietējot zemes dzīļu magmai vai vulkānu lavai (piemēram, granīts, bazalts). Tie ir cieti, izturīgi ieži, kas bieži satur vērtīgas metālu rūdas (dzelzi, varu, zeltu, platīnu) un dārgakmeņus.
Nogulumieži rodas, uz Zemes virsmas pakāpeniski uzkrājoties un sablīvējoties citu iežu drupām, organisko vielu atliekām vai ķīmiskajiem nosēdumiem (piemēram, smilts, māls, kaļķakmens, kaļķakmens ģipsis, kā arī visi degizrakteņi, nafta, dabasgāze, ogles, kūdra). Šī ir galvenā iežu grupa Latvijā un nozīmīgs būvmateriālu un kurināmā avots.
Metamorfie ieži rodas, magmatiskajiem vai nogulumiežiem Zemes dzīļās pakļaujoties milzīgam spiedienam un augstai temperatūrai, kas pilnībā izmaina to struktūru un sastāvu (piemēram, kaļķakmens pārtop marmorā, smilšakmens - kvarcītā, bet ogles var pārtapt dimantos vai grafītā). Šie ieži izceļas ar augstu izturību un tiek plaši izmantoti būvniecībā, apdarē un rūpniecībā.
Magmatiskie ieži veidojas, atdziestot un sacietējot zemes dzīļu magmai vai vulkānu lavai (piemēram, granīts, bazalts). Tie ir cieti, izturīgi ieži, kas bieži satur vērtīgas metālu rūdas (dzelzi, varu, zeltu, platīnu) un dārgakmeņus.
Nogulumieži rodas, uz Zemes virsmas pakāpeniski uzkrājoties un sablīvējoties citu iežu drupām, organisko vielu atliekām vai ķīmiskajiem nosēdumiem (piemēram, smilts, māls, kaļķakmens, kaļķakmens ģipsis, kā arī visi degizrakteņi, nafta, dabasgāze, ogles, kūdra). Šī ir galvenā iežu grupa Latvijā un nozīmīgs būvmateriālu un kurināmā avots.
Metamorfie ieži rodas, magmatiskajiem vai nogulumiežiem Zemes dzīļās pakļaujoties milzīgam spiedienam un augstai temperatūrai, kas pilnībā izmaina to struktūru un sastāvu (piemēram, kaļķakmens pārtop marmorā, smilšakmens - kvarcītā, bet ogles var pārtapt dimantos vai grafītā). Šie ieži izceļas ar augstu izturību un tiek plaši izmantoti būvniecībā, apdarē un rūpniecībā.
Minerālos resursus iegūst ar diviem galveniem paņēmieniem.
Atklātais jeb karjeru ieguves paņēmiens.
Videi visnedraudzīgākais, taču salīdzinoši lētāks un cilvēkiem drošāks. Pirms karjeru ierīkošanas parasti tiek nocirsti meži, nošķūrēti augsnes vai citi virsējie iežu slāņi. Dziļi karjeri var pazemināt pazemes ūdeņu līmeni apkārtnē, rado zemes virskārtas nosēšanos un artēzisko ūdeņu izsīkšanu. Pēc karjera izstrādes jāveic plaši rekultivācijas jeb vides atjaunošanas darbi. Ar atklāto ieguves metodi parasti iegūst zemākas koncentrācijas izejvielu resursus, bet ne vienmēr. Tas neaattiecas arī uz naftas un dabasgāzes ieguvi. Latvijā dominē atklātais jeb karjeru ieguves veids.
Videi draudzīgāks, bet daudz dārgāks un cilvēku darbā bīstamāks ir pazemes, šahtu, urbumu jeb slēgtais ieguves veids. To izmanto naftas un dabasgāzes izsūknēšanā, kā arī dažādu zemes dzīlēs dziļi ejošu dzīslu, metālu un nemetālu rūdu iegūšanā. Ekonomiski tas atmaksājas, ja iegūstamais resurss ir pietiekoši labas kvalitātes, kuru raksturo vajadzīgās vielas, metāla procentuālais daudzums kādā svara vienībā, parasti vienā tonnā visu iežu. Retmetālu ieguves vietās vienmēr notiek rūdas attīrīsanas un bagāināšanas process. Ja valstij nav pietiekoši daudz lētu energoresursu kausēšanai, tā eksportē rūdu koncentrātus. Tas attiecas arī uz t.s. krāsaino metālu rūdām. Dzelzsrūdas ieguve un kausēšanas pieder melnajai metalurģijai.