Terciārais sektors Latvijā ir būtiska tautsaimniecības sastāvdaļa, kas aptver dažādus pakalpojumu nozares segmentus, tostarp tirdzniecību, transportu, finanšu pakalpojumus, informācijas tehnoloģijas, tūrisma nozari un valsts pārvaldi. Šis sektors nodrošina lielāko daļu no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) un ir viens no galvenajiem nodarbinātības avotiem.
Viens no attīstītākajiem terciārā sektora virzieniem Latvijā ir transports un loģistika, pateicoties valsts izdevīgajai ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp Rietumeiropu un Austrumeiropu. Rīgas osta, lidosta un dzelzceļa infrastruktūra veicina starptautisko kravu plūsmu un tranzīta pakalpojumus. Tirdzniecības nozare ir plaši attīstīta gan vietējā, gan starptautiskā mērogā, ar spēcīgiem mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumiem.
Tūrisms ir vēl viens nozīmīgs terciārā sektora elements, kas piesaista apmeklētājus ar Rīgas vēsturisko centru, Baltijas jūras piekrasti un dabas parkiem. Latvija ir kļuvusi populāra arī kā veselības tūrisma galamērķis, pateicoties konkurētspējīgām medicīnas un spa pakalpojumu cenām.
2024. gadā Latvijā terciārajā sektorā strādāja 62% no darbspējīgajiem iedzīvotājiem, kas apliecina pakalpojumu nozares dominējošo lomu valsts ekonomikā.
Statistika par 2024.gada nodarbinātibas sadalījumu pa sektoriem
Pasaulē arvien pieaug to cilvēku skaits, kas nodarbināti pakalpojumu nozarēs, un šo tendenci ietekmē vairāki faktori. Pilsētu iedzīvotāju skaita palielināšanās un lauku teritoriju depopulācija rada lielāku pieprasījumu pēc dažādiem pakalpojumiem – sākot no sabiedriskā transporta līdz izklaides un veselības aprūpes nozarēm. Vienlaikus augstāki ienākumi ļauj cilvēkiem biežāk izmantot maksas pakalpojumus, piemēram, ceļot, apmeklēt restorānus vai izmantot profesionālās konsultācijas. Arī rūpniecības un lauksaimniecības tehnoloģiskā attīstība samazina nepieciešamību pēc fiziska darbaspēka, tādējādi novirzot cilvēkus uz terciāro sektoru.
Latvijas ekonomikas struktūra pēdējo gadsimtu laikā ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas. Vēsturiski lielākā daļa iedzīvotāju bija nodarbināti primārajā sektorā – lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zvejniecībā. 19. un 20. gadsimta sākumā zemkopība bija dominējošā nozare, un lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvoja laukos, nodarbojoties ar pārtikas un izejvielu ražošanu.
Padomju okupācijas periodā pēc Otrā pasaules kara valsts ekonomika tika industrializēta, un arvien vairāk cilvēku sāka strādāt sekundārajā sektorā – rūpniecībā un celtniecībā. Strauji attīstījās smagā rūpniecība, mašīnbūve un ķīmiskā ražošana, un līdz 20. gadsimta beigām šīs nozares nodrošināja lielu daļu nodarbinātības.
Tomēr pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gados valsts ekonomikā notika būtiskas pārmaiņas. Daudzas rūpnīcas un lauksaimniecības kolhozi tika slēgti vai privatizēti, un pakāpeniski pieauga pakalpojumu nozaru īpatsvars. Līdz ar tirgus ekonomikas ieviešanu attīstījās finanšu, tirdzniecības un informācijas tehnoloģiju sektori, bet tūrisms un loģistika kļuva par nozīmīgām nozarēm.
Mūsdienās pakalpojumu sektors veido Latvijas ekonomikas pamatu, un 2022. gadā tas radīja gandrīz 70% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Strauji augošās nozares ietver informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, finanšu pakalpojumus, nekustamo īpašumu pārvaldību un veselības aprūpi. Pieprasījums pēc pakalpojumiem turpina pieaugt, un sagaidāms, ka nākotnē terciārais sektors saglabās savu vadošo lomu Latvijas ekonomikā.