Ikdienā tik ierasts ir izmantot dažādus vidējos lielumus, ka mēs pat nenojaušam, cik bieži tas tiek izmantots.
Aplūko raksturojošo informāciju tomātu šķirnei "Rasa".
Var secināt, ka ir salīdzināti un pētīti vairāki šīs šķirnes tomātu stādi, un beigās veikti aprēķini iegūstot aritmētisko vidējo.
Aritmētisko vidējo iegūst saskaitot visus lielumus un iegūto summu izdalot ar lielumu skaitu.
Skaitļiem \(14\) un \(4\) vidējais aritmētiskais ir \((14 + 4) : 2 = 18 : 2 = 9\)
Skaitļiem \(14\) un \(4\) vidējais aritmētiskais ir \((14 + 4) : 2 = 18 : 2 = 9\)
Ja Gustava vērtējumi matemātikā ir \(8, 10, 7, 10, 10\) balles, tad vidējais vērtējums ir
\((8 + 10 + 7 + 10 + 10) : 5 = 45 : 5 = 9\) balles.
Ievēro, ka uzdevumos bieži vien šī visu lielumu summa ir jau zināma.
Piemērs:
Kate grāmatu, kurai ir \(162\) lappuses, izlasīja trīs dienās.
Vidēji vienā dienā viņa izlasīja \(162 : 3 = 54\) lappuses.
Ļoti uzmanīgi ir jāveic aprēķini, ja aritmētiskais vidējais ir jārēķina no vairākiem vienādiem lielumiem.
Piemērs:
Anna, Jānis un Pēteris pārbaudes darbā katrs ieguva 65 punktus, bet Alise un Olīvija katra ieguva 45 punktus.
Cik vidēji punktus skolēni ieguva pārbaudes darbā?
Cik vidēji punktus skolēni ieguva pārbaudes darbā?
Sākumā aprēķināsim, cik punktus bērni ieguva kopā.
\(3 · 65+2 · 45 =195 +90= 285\) punktus.
Kopā ir \(5\) bērni, tāpēc visu punktu summa jādala \(5\) daļās.
Vidēji bērni ieguva \(285 : 5 = 57\) punktus.
Aritmētiskais vidējais ir skaitlis, kas kopumā raksturo datu/skaitļu kopu, bet tā izmantošanai ne vienmēr ir jēga.