Ikdienā tik ierasts ir izmantot dažādus vidējos lielumus, ka mēs pat nenojaušam, cik bieži tas tiek izmantots.
Aplūko raksturojošo informāciju tomātu šķirnei "Rasa".
Var secināt, ka ir salīdzināti un pētīti vairāki šīs šķirnes tomātu stādi, un beigās veikti aprēķini iegūstot aritmētisko vidējo.
Aritmētisko vidējo iegūst saskaitot visus lielumus un iegūto summu izdalot ar lielumu skaitu.
Skaitļiem \(14\) un \(4\) vidējais aritmētiskais ir \((14 + 4) : 2 = 18 : 2 = 9\)
Skaitļiem \(14\) un \(4\) vidējais aritmētiskais ir \((14 + 4) : 2 = 18 : 2 = 9\)
Ja Gustava vērtējumi matemātikā ir \(8, 10, 7, 10, 10\) balles, tad vidējais vērtējums ir
\((8 + 10 + 7 + 10 + 10) : 5 = 45 : 5 = 9\) balles.
Ievēro, ka uzdevumos bieži vien šī visu lielumu summa ir jau zināma.
Piemērs:
Kate grāmatu, kurai ir \(162\) lappuses, izlasīja tīs dienās.
Vidēji vienā dienā viņa izlasīja \(162 : 3 = 54\) lappuses.
Ļoti uzmanīgi ir jāveic aprēķini, ja aritmētiskais vidējais ir jārēķina no vairākiem vienādiem lielumiem.
Piemērs:
Krišjānis iepirkās konditorejas izstrādājumu veikalā. Viņš nopirka divas smalkmaizītes un trīs buljona pīrādziņus. Cik eiro vidēji maksāja viens konditorejas izstrādājums?
Aprēķinus veiksim, pārveidojot eiro uz centiem.
Pavisam viņš nopirka \(5\) izstrādājumus, tāpēc jāsaskaita 5 skaitļi.
\(2 · 45 + 3 · 65 = 90 + 195 = 285\)
Iegūtā summa jādala \(5\) daļās.
Katrs izstrādājums maksāja \(285 : 5 = 57\) centus.
Aritmētiskais vidējais ir skaitlis, kas kopumā raksturo datu/skaitļu kopu, bet tā izmantošanai ne vienmēr ir jēga.