Atceries, ka visus skaitļus var izvietot uz skaitļu taisnes. Ar bultu norāda, kādā virzienā skaitļi paliek lielāki.
 
YCUZD_260119_7896_1.svg
 
Tu vari noteikt visus skaitļus (tos, kas atrodas,piemēram, starp \(6\) un \(8\); starp \(8\) un \(10\)...) arī šai taisnei:
 
YCUZD_260119_7896_2.svg
 
Bet kā noteikt, kas atrodas starp skaitļiem \(0\) un \(1\)?
 
YCUZD_260119_7896_3.svg
 
Īsta daļa ir lielāka nekā \(0\) un mazāka nekā \(1\). Uz skaitļu taisnes īsta daļa ir starp \(0\) un \(1\).
 
Starp \(0\) un \(1\) atrodas viena puse jeb 12. Attālums starp \(0\) un \(1\) ir sadalīts \(2\) vienādās daļās.
 
YCUZD_260119_7896_4.svg
 
Savukārt nākamajā attēlā redzam, ka starp skaitļiem \(0\) un \(1\) ir \(4\) rūtiņas, tātad šo attālumu viegli varam sadalīt \(4\) vienādās daļās.
 
YCUZD_260119_7896_5.svg
 
Kur šajā gadījumā atradīsies 14?
 
YCUZD_260119_7896_6.svg
 
Savukārt 24, 34, 44 uz skaitļu taisnes izvietosies sekojoši:
 
YCUZD_260119_7896_7.svg
 
Šeit vari redzēt, ka vienu veselo jeb skaitli \(1\) var pierakstīt divējādi - gan ar ciparu \(1\), gan kā daļskaitli, kuram skaitītājs un saucējs ir vienādi, šajā gadījumā 44.