Etilēns tiek uzskatīts par daudzfunkcionālu fitohormonu, tas ir gāze, kas regulē gan augšanu, gan novecošanos. Tas veicina vai kavē augšanas un novecošanās procesus atkarībā no tā koncentrācijas, lietošanas laika un augu sugas. Šis augu hormons tiek ražots visās augu daļās, tostarp saknēs, kātos, bumbuļos, lapās, ziedos, augļos un sēklās.
 
Augu hormons - etilēns
Svarīgi!
Etilēns ir ogļūdeņradis. Bezkrāsaina uzliesmojoša gāze, ko apzīmē ar formulu C2H4 vai H2C=CH2. Etēns ir etilēna IUPAC nosaukums. Kad tas ir tīrā veidā, tam ir salda smarža. Tas ir vienkāršākais alkēns.
Etilēns regulē un stimulē ziedu atvēršanos, lapu nobiršanu un augļu nogatavošanos. Senatnē ēģiptieši izmantoja etilēnu, lai stimulētu vīģu nogatavošanos. Kamēr ķīnieši slēgtā telpā dedzināja vīraku, lai paātrinātu bumbieru nogatavošanos. 
 
Etilēna ietekme uz augļu nogatavošanos

Tuvojoties briedumam, daudzi augļi (piemēram, āboli, apelsīni, avokado) izdala etilēnu. Augļu nogatavošanās laikā etilēns stimulē cietes un skābju pārvēršanu cukuros. Daži cilvēki uzglabā negatavus augļus, piemēram, avokado, noslēgtā papīra maisiņā, lai paātrinātu nogatavošanos; gāze, ko izdala pirmais auglis, kas nobriest, paātrinās atlikušo augļu nobriešanu.

Etilēnam ir nozīme arī dīgstu dīgšanā. 
 
Etilēna loma dīgsta dīgšanā

Kad sēkla dīgst, tā augšdaļa izliecas, zem šī loka paslēpjot jaunās lapiņas. Dīgsta izliekto daļu sauc par cepurīti. Tā nogludina dīgsta ceļu caur augsni. Etilēns pasargā trauslos lapu aizmetņus līdz brīdim, kad dīgsts ir izlīdis no zemes un sakne nostiprinājusies augsnē. Pēc tam etilēna koncentrācija samazinās, kas ļauj dīgstam iztaisnoties un lapām atritināties.