Iekšējās sekrēcijas dziedzeri jeb endokrīnie dziedzeri ir atšķirīgi gan pēc formas, gan lieluma. Arī to novietojums ķermenī stipri atšķiras. Galvenā endokrīno dziedzeru kopīgā pazīme ir bioloģiski aktīvu vielu ražošana.
Hormoni tiek izdalīti tieši cilvēka iekšējās vides šķidrumos. Hormoni regulē dzīvības procesus, piemēram, vielmaiņu, augšanu un attīstību, garastāvokli. Tāpat ar hormonu palīdzību tiek nodrošināts organisma iekšējās vides nemainīgums. Dziedzeri darbojas atbildot uz apkārtējās vides pārmaiņām – ražo un izdala kādu no hormoniem.
Iekšējās sekrēcijas dziedzeri – orgāni, kuru sekrēts nokļūst iekšējā vidē jeb no šūnām tieši asinīs.
Iekšējās sekrēcijas dziedzera darbība
Šūnas, kas atrodas dziedzeros izdala hormonu cilvēka iekšējās vides šķidrumos - asinīs, limfā vai šūnstarpu šķidrumā. Attiecīgajam šķidrumam plūstot hormoni tiek pārnesti no dziedera uz mērķorgānu, kura šūnu receptoru tos uztver.
Cirkulējot ar asinīm hormoni var sasniegt vienu vai vairākus mērķorgānus, kurus ietekmē. Hormoni var gan veicināt, gan kavēt mērķorgāna darbību. Piemēram, adrenalīna izdalīšanās paātrina sirdsdarbību un veicinot vairāk asiņu nokļūšanu uz smadzenēm un muskuļiem, paaugstina asinsspiedienu, cukura līmeni, lai sniegtu enerģiju un padara organismu modrāku. Turpretī melatonīna līmeņa paaugstināšanās veicina organisma sagatavošanos miegam.
Cirkulējot ar asinīm hormoni var sasniegt vienu vai vairākus mērķorgānus, kurus ietekmē. Hormoni var gan veicināt, gan kavēt mērķorgāna darbību. Piemēram, adrenalīna izdalīšanās paātrina sirdsdarbību un veicinot vairāk asiņu nokļūšanu uz smadzenēm un muskuļiem, paaugstina asinsspiedienu, cukura līmeni, lai sniegtu enerģiju un padara organismu modrāku. Turpretī melatonīna līmeņa paaugstināšanās veicina organisma sagatavošanos miegam.