CNS traumas var izraisīt, piemēram, autoavārija, sporta traumas, kritiens, insults, asinsizplūdums galvā. Nervu šūnas nespēj dalīties un radīt jaunas nervu šūnas. Tas apgrūtina atveseļošanos pēc traumā, taču bojāti nervu šūnas izaugumi spēj reģenerēties.
 
Galvas smadzeņu traumas var izraisīt dažādus simptomus, piemēram, sāpes, traucētu kustību, uzmanības trūkumu vai citus simptomus. Bieži  sastopama galvas  trauma ir smadzeņu satricinājums. Tas rodas pēc trieciena pa galvaskausu.
 
Smadzeņu satricinājums
 
Pēc šādas traumas ir jāievēro miera režīms, lai atjaunotos  normāla  smadzeņu  darbība. Lai samazinātu iespējamību gūt galvas smadzeņu traumas ir jāievēro drošības noteikumi, piemēram,  drošības jostu lietošana automašīnā, aizsargķiveru valkāšana, kad tas ir nepieciešams, neslīdošu apavu valkāšana ziemas laikā. Taču, ja tomēr gadās krist, jācenšas galva pasargāt ar rokām.

Mugurkaula bojājumi var rasties, ja ir notikusi kāda trauma, piemēram, lūzums vai citas traumas. Mugurkaula traumas var izraisīt dažādus simptomus, piemēram, sāpes, uzmanības trūkumu, traucētu kustību. Muguras smadzeņu bojājuma simptomi ir atkarīgi no tā, kurā vietā ir noticis bojājums.
 
 
Piemēram, lecot ūdenī uz galvas, var traumēt sprandu atsitoties pret akmeni. Šādā gadījumā var iestāties spinālais šoks jeb paralīze, kas rodas, ja cilvēks traumē muguras smadzenes kakla nodalījumā. Atkarībā no bojājumu pakāpes, kustības pamazām var atjaunoties, taču šāda trauma var beigties arī letāli.
 
 
Rehabilitācija palīdz cilvēkam būt pēc iespējas patstāvīgākam ikdienas darbībās un ļauj piedalīties izglītībā, darbā, atpūtā un jēgpilnās dzīves lomās, piemēram, rūpes par ģimeni. Ikvienam var būt nepieciešama rehabilitācija kādā dzīves posmā, piemēram, pēc traumas, operācijas, vai slimības. Rehabilitācija ir vērsta uz konkrētam indivīdam piemērotu aktivitāšu kopumu, kas vērsti uz viņa mērķiem un vēlmēm. Rehabilitāciju var nodrošināt daudzās vietās, piemēram, slimnīcā, fizioterapijas praksē vai, piemēram, indivīda mājās, skolā, darba vietā.