Visaugstāko vietu svara ziņā ieņem kašalotu smadzenes, aptuveni 8 kg, un ziloņu smadzenes - aptuveni 5kg. Taču, tā kā pat mazi ziloņi sver 3000kg vai vairāk, viņu smadzenes ir tikai 0,2% no ķermeņa svara. Kašalota smadzenes ir tikai aptuveni 0,06% no ķermeņa svara. Lai gan zinātnieki nav noteikuši ideālu veselīgu smadzeņu izmēru, smadzenes, kas ir pārāk mazas vai pārāk lielas, var izraisīt patoloģisku kognitīvo attīstību. Pētnieki ir atklājuši, ka smadzeņu lielums var būt saistīts ar noteiktām slimībām, piemēram, autiskā spektra traucējumu gadījumā bērniem parasti ir lielākas smadzenes nekā bērniem, kuriem nav autisma. Gados vecākiem pieaugušajiem ar Alcheimera slimību smadzeņu apgabals, kas cieši saistīts ar atmiņu, mēdz būt mazāks. Daudzi pētījumi ir atklājuši korelāciju starp lielākām smadzenēm un augstāku intelektu. Tomēr ne visi zinātnieki piekrīt šādiem secinājumiem. Ir arī citi faktori, kuriem varētu būt izšķiroša nozīme, piemēram, neironu blīvums smadzenēs, sociālie un kultūras faktori un citas strukturālas atšķirības smadzenēs. Piemēram, Einšteina smadzenes svēra tikai 1230 gramus, kas ir mazāk nekā vidēji pieauguša vīrieša smadzenes (apmēram 1400 grami), taču neironu blīvums smadzenēs bija lielāks.
Alberts Einšteins - viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta zinātniekiem
Lielākā galvas smadzeņu daļa ir smadzeņu puslodes - labā un kreisā. Labā puslode kontrolē ķermeņa kreiso pusi, bet kreisā puslode kontrolē labo pusi. Lielākajai daļai cilvēku kreisā puslode regulē valodu un runu, bet labā puslode kontrolē neverbālās telpiskās prasmes. Smadzeņu pusložu virspuse jeb smadzeņu garoza ir krokota, kas palielina smadzeņu virsmas laukumu.
Galvas smadzeņu garozas funkcionālās zonas
Funkcionāli abas puslodes var atšķirties, piemēram, labročiem ir labāk attīstīts domāšanas centrs kreisajā puslodē, bet kreiļiem pretēji — labajā puslodē.