Apputeksnēšanās ir process, kura laikā sastopas auga sievišķā un vīrišķā dzimumšūnas, kā rezultātā notiek abu dzimumšūnu savienošanās jeb apaugļošanās. Pēc apaugļušanās veidojas auglis.
Apputeksnēšanās veidus var iedalīt divos veidos - pašappute un svešappute.
Apputeksnēšanās veidus var iedalīt divos veidos - pašappute un svešappute.
Tikai dzivdzimumu ziedos var notikt pašappute, jo šajā gadījumā vienā ziedā ir gan putekšņlapas, gan auglenīca. Putekšņi no zieda putekšņlapām nonāk uz tā paša zieda drīksnas. Zirņi, kartupeļi, sojas pupas, orhidejas, saulespuķes, persiki un auzas ir daži no izplatītākajiem augiem, kuros notiek pašappute.
Ja notiek svešapputes, tad putekšņi no viena zieda putekšņlapām nonāk uz cita zieda drīksnas. Svešappute var notikt ne tikai starp vienas sugas augu ziediem, bet arī starp dažādiem augiem. Faktori, kuri nodrošina svešapputi ir, piemēram, vējš, kukaiņi, ūdens, putni. Apputeksnēšanos ar vēja palīdzību var novērot, piemēram, pienenēm un zālei. Kukaiņu svešapputi var novērot, piemēram, plūmēm, zemenēm, avenēm, bumbieriem, vīnogām un tulpēm.
Gan pašapputei, gan svešapputei ir plašs pielietojums lauksaimniecības un dārzkopības nozarēs. Svešappute nodrošina plašu augu sugu klāstu, turklāt to ir vieglāk veikt kā pašapputi. Pašappute veicina augam raksturīgo pazīmju nodošanu citām paaudzēm, tāpēc veidojas stabilas kultūraugu šķirnes.
Ja notiek svešapputes, tad putekšņi no viena zieda putekšņlapām nonāk uz cita zieda drīksnas. Svešappute var notikt ne tikai starp vienas sugas augu ziediem, bet arī starp dažādiem augiem. Faktori, kuri nodrošina svešapputi ir, piemēram, vējš, kukaiņi, ūdens, putni. Apputeksnēšanos ar vēja palīdzību var novērot, piemēram, pienenēm un zālei. Kukaiņu svešapputi var novērot, piemēram, plūmēm, zemenēm, avenēm, bumbieriem, vīnogām un tulpēm.
Gan pašapputei, gan svešapputei ir plašs pielietojums lauksaimniecības un dārzkopības nozarēs. Svešappute nodrošina plašu augu sugu klāstu, turklāt to ir vieglāk veikt kā pašapputi. Pašappute veicina augam raksturīgo pazīmju nodošanu citām paaudzēm, tāpēc veidojas stabilas kultūraugu šķirnes.