Augi var augt un vairoties arī bez sēklām vai sporām. Veģetatīvā pavairošana ir process, kurā augi vairojas no to daļām, piemēram, stumbra, saknēm un lapām. Tā ir bezdzimumvairošanās vairošanās forma, ko novēro augos. Šādi pavairojot augus ir iespējams iegūt ģenētiski identisku jauno augu. Dārzkopji izmanto dažādas pavairošanas metodes, piemēram, potēšanu, lai uzlabotu augus.
 
YCUZD_230703_5273_augu_vairosanas_32.svg
 
Vasas pārveidnes
Vasas pārveidnes ir sīpoli, bumbuļi, bumbuļsīpoli, sakneņi un stīgas, bet sakņu pārveidne ir gumi. Sīpols ir pazemes orgāns, kas sastāv no reducēta stumbra, piesaknēm, cieši kopā sakārtotām, sulīgām lapām,  uzkrāj barības vielas, kā arī no pumpura. Sīpoli lielākoties veidojas viendīgļlapju klases augiem, bet var veidoties arī divdīgļlapju klases augiem. Sīpols veidojas tādiem augiem kā tulpes, hiacintes un dārza sīpols.
 
YCUZD_230703_5273_augu_vairosanas_33.svg
 
Bumbulis ir pazemes vasas pārveidne, kas uzkrāj barības vielas. Bumbuļiem ir mezgli, kuros atrodas viens vai vairāki nelieli pumpuri. No katra pumpura var veidoties jauns augs. Bumbuļos ir daudz cietes. Tie raksturīgi, piemēram, kartupeļiem un ingveram.
 
YCUZD_230703_5273_augu_vairosanas_34.svg
 
Bumbuļsīpols ir pazemes vasas pārveidne - palielināts reducēts stumbrs, kam apkārt ir sausas lapas. Stumbrs uzkrāj barības vielas, bet lapas aizsargā stumbru. Bumbuļsīpoli raksturīgi, piemēram, gladiolām un krokusiem.
 
YCUZD_230703_5273_augu_vairosanas_35.svg
 
Saknenis ir pazemē augošs stumbrs. Sakneņi raksturīgi, piemēram, īrisiem un maijpuķītēm.
 
YCUZD_230703_5273_augu_vairosanas_49.svg
 
Stīgas ir stumbri ,kas attīstās no mātes auga un aug virs zemes. Stumbram galotnē atrodas pumpurs, kurš iesakņojas augsnē. Stīgas raksturīgas, piemēram, zemenēm.
 
YCUZD_230703_5273_augu_vairosanas_36.svg
 
Sakņu pārveidnes
Sakņu pārveidnes ir gumi. Tiem raksturīgi sabiezinājumi, kuros uzkrājas barības vielas. Sadalot gumu ir iespējams iegūt vairākus jaunos augus. Gumi raksturīgi, piemēram, dālijām.
 
YCUZD_230703_5273_augu_vairosanas_37.svg
 
Meristēmas
Viens no jaunākajām veidiem ir augu pavairošana izmantojot veidotājaudus jeb meristēmas. Tiek izmantota neliela augu audu daļa, no kuras laboratorijas apstākļos barojošā vidē atjaunojas viss auga organisms. Šī metode balstās uz augu augsto reģenerācijas spēju. Šādā veidā bieži pavairo augus, kurus citādāk ir grūti pavairot un īsā laikā iespējams iegūt daudz augus, taču metode ir sarežģīta un dārga. Izmantojot merisistēmu metodi pavairo, piemēram, orhidejas.
 
YCUZD_230703_5273_augu_vairosanas_38.svg
 
Dalot mātes augu
No auga atdala jauno dzinumu ar tā sakņu sistēmu. Dalīšana ir jāveic piemērotā laikā - auga miera periodā, tos nevar dalīt ziedēšanas laikā. Šo metodi izmanto retāk, jo to var pielietot tikai atsevišķiem augiem, kuri veido dzinumu sazarojumu, piemēram, sukulentus un hostas.
 
YCUZD_230703_5273_augu_vairosanas_45.svg
 
Ar spraudeņiem
Viens no izplatītākajiem pavairošans veidiem ir izmantojot spraudeņus - augam nogriezta daļa, no kura vēlāk attīstīsies jauns augs. Šai metodei ir svarīgi veidot apstākļus, kuri nodrošina sakņu veidošanos spraudenim. Ar spraudeņiem var pavairot, piemēram, ābeles, vīnogas, begonijas.
 
YCUZD_230703_5273_augu_vairosanas_46.svg
 
Ar noliekteņiem
Ja augu neizdodas pavairot izmantojot citas metodes, tad to var pavairot ar noliekteņiem. Šajā gadījumā  jaunais augs ir savienots ar mātes augu līdz tam izveidojas sava sakne. Izmantojot šo metodi iegūst salīdzinoši maz jaunos augus. Ar noliekteņiem pavairo, piemēram, upenes.
 
YCUZD_230703_5273_augu_vairosanas_47.svg
 
Potēšana
Potēšana ir populāra augu pavairošanas metode - tiek savienoti divi augi, kuri saaug kopā un veido jaunu augu. Svarīgi izvēlēties divus saderīgus augus - pēc iespējas radnieciskāki augi. Ar potēšanu pavairo, piemēram, ābeles un citrusaugus.
 
YCUZD_230703_5273_augu_vairosanas_48.svg