Pazīmes ir organisma īpašības, kuras ietekmē gēni vai apkārtējā vide. Tās var būt iedzimtas vai neiedzimtas. Pazīmes raksturo organisma fiziskās īpašības, piemēram, matu krāsu un struktūru, acu krāsu, lūpu formu, un uzvedības īpašības, piemēram, laipns, pacietīgs, ambiciozs. Iedzimtās pazīmes ir saistītas ar gēniem un tās tiek nodotas nākamajām paaudzēm, bet neiedzimtās pazīmes ir iegūtas dzīves laikā apkārtējās vides faktoru ietekmes rezultātā.
Iedzimtās pazīmes var būt gan uzreiz redzamas, gan tādas, kas nav pamanāmas, taču tās joprojām izpaužas un ietekmē indivīdu. Tādas pazīmes kā matu krāsa un tekstūra, acu krāsa, ādas tonis ir redzamas, taču arī asinsgrupa un dažādas slimības (galvenokārt ģenētiskas) ir iedzimtas pazīmes.
Iedzimtās pazīmes iedala ar dzimumu nesaistītās un ar dzimumu saistītās pazīmēs. Pazīmes, kuras nosaka gēni, kuri atrodas somatiskās hromosomās (jeb autosomas - visas hromosomas, izņemot dzimumhromosomas) ir ar dzimumu nesaistītās pazīmes, bet pazīmes, kuras nosaka gēni, kuri atrodas dzimumhromosomās - ar dzimumu saistītās.
Ar dzimumu saistītās pazīmes attiecas uz īpašībām, ko ietekmē dzimuma hromosomās pārnēsātie gēni. Cilvēkiem tās ir X vai Y hromosomas. Dažas no pazīstamākajām ar dzimumu saistītām iezīmēm ir hemofilija (asiņu nespēja sarecēt), daltonisms, sviedru dziedzeru trūkums, plikpaurība. Ar dzimumu nesaistītās pazīmes ir acu krāsa, vasaras raibumi, matu krāsa un tips.
Daudzus veselības stāvokļus izraisa vairāku gēnu kombinētā ietekme vai gēnu un apkārtējās vides mijiedarbība, piemēram, sirds slimības, 2. tipa cukura diabēts, šizofrēnija un noteikti vēža veidi.
Ar dzimumu saistītās pazīmes attiecas uz īpašībām, ko ietekmē dzimuma hromosomās pārnēsātie gēni. Cilvēkiem tās ir X vai Y hromosomas. Dažas no pazīstamākajām ar dzimumu saistītām iezīmēm ir hemofilija (asiņu nespēja sarecēt), daltonisms, sviedru dziedzeru trūkums, plikpaurība. Ar dzimumu nesaistītās pazīmes ir acu krāsa, vasaras raibumi, matu krāsa un tips.
Daudzus veselības stāvokļus izraisa vairāku gēnu kombinētā ietekme vai gēnu un apkārtējās vides mijiedarbība, piemēram, sirds slimības, 2. tipa cukura diabēts, šizofrēnija un noteikti vēža veidi.
Izmantojot ciltskoku ir iespējams noteikt kā kāda pazīme ir tikusi pārmantota. Ciltskoks attēlo vairākas paaudzes, kas palīdz izsekot kādas pazīmes izplatību dzimtā.
Šajā attēlā var redzēt, ka diviem tumšu matu īpašniekiem ir piedzimuši divi dēli - viens tumšiem matiem, bet otrs gaišiem. Abi vecāki ir gaišo matu pazīmes nēsātāji, taču pašiem mati ir tumši, kā rezultātā vienam no bērniem ir izpaudusies gaišo matu pazīme. Abi vecāki šo gaišo matu pazīmi ir pārmantojuši no saviem tēviem, kuri ir bijuši gaišo matu īpašnieki.