Menstruālais cikls ir hormonu izraisītas sistemātiskas izmaiņas sievietes organismā.
Menstruālais cikls vidēji ilgst no 28 līdz 30 dienas, bet menstruālās asiņošanas ilgums normālos apstākļos ir no 3 līdz 7 dienām. Gan menstruālā cikla, gan asiņošanas ilgums var atšķirties no vidēji pieņemtiem.
Menstruālo ciklu regulē hormoni. Luteinizējošais hormons un folikulus stimulējošais hormons, veicina ovulāciju un stimulē olnīcas ražot estrogēnu un progesteronu. Estrogēns un progesterons stimulē dzemdi un krūtis, lai sagatavotos iespējamai apaugļošanai.
Menstruālais cikls ir sadalīts vairākās fāzēs - menstruācijas, folikulu fāze, ovulācija un luteālā fāze. Ar menstruālās asiņošanas pirmo dienu sākas menstruālais cikls. Ja olšūna nav apaugļojusies, samazinās hormonu daudzums un notiek endometrija noārdīšanās. No dzemdes tiek izvada asins un audu fragmentu maisījumu. Tālāk sākas folikulārā fāze, kas nodrošina olšūnas nogatavošanos un endometrija atjaunošanos. Pēc folikulārās fāzes seko ovulācija. Laiks pirms un pēc ovulācijas tiek saukts par auglīgām dienām, jo šajā periodā ir vislielākā iespēja palikt stāvoklī. Ovulācijas laikā notiek nobriedušas olšūnas atbrīvošanās, tā pārvietojas uz olvadu, kur gaida apaugļošanos, taču ja tas nenotiek olšūna iet bojā. Menstruālā cikla pēdējais posms ir luteālā fāze. Šajā fāzē veidojas dzeltenais ķermenis, kas izdala hormonus, lai organisms sagatavotos apaugļotas olšūnas implantācijai. Ja apaugļošanās un embrija implantācija nav notikusi, dzeltenais ķermenis uzsūcas, un olšūna tiks izvadīta nākamo menstruācijas asiņošanas laikā. Luteālās fāzes beigās, kad nenotiek apaugļošanās, var rasties premenstruālais sindroms jeb PMS - vairāku simptomu komplekss, kas katrai sievietei var izpausties atšķirīgi.
Menstruālais cikls ir sadalīts vairākās fāzēs - menstruācijas, folikulu fāze, ovulācija un luteālā fāze. Ar menstruālās asiņošanas pirmo dienu sākas menstruālais cikls. Ja olšūna nav apaugļojusies, samazinās hormonu daudzums un notiek endometrija noārdīšanās. No dzemdes tiek izvada asins un audu fragmentu maisījumu. Tālāk sākas folikulārā fāze, kas nodrošina olšūnas nogatavošanos un endometrija atjaunošanos. Pēc folikulārās fāzes seko ovulācija. Laiks pirms un pēc ovulācijas tiek saukts par auglīgām dienām, jo šajā periodā ir vislielākā iespēja palikt stāvoklī. Ovulācijas laikā notiek nobriedušas olšūnas atbrīvošanās, tā pārvietojas uz olvadu, kur gaida apaugļošanos, taču ja tas nenotiek olšūna iet bojā. Menstruālā cikla pēdējais posms ir luteālā fāze. Šajā fāzē veidojas dzeltenais ķermenis, kas izdala hormonus, lai organisms sagatavotos apaugļotas olšūnas implantācijai. Ja apaugļošanās un embrija implantācija nav notikusi, dzeltenais ķermenis uzsūcas, un olšūna tiks izvadīta nākamo menstruācijas asiņošanas laikā. Luteālās fāzes beigās, kad nenotiek apaugļošanās, var rasties premenstruālais sindroms jeb PMS - vairāku simptomu komplekss, kas katrai sievietei var izpausties atšķirīgi.
Premenstruālais sindroms var izpausties kā aizkaitinājums, mainīgs noskaņojums, izsalkums, skumjas, miegainums, koncentrēšanās zudums, uzpūties vēders, aizcietējums, caureja, krūšu sāpīgums un citi. Sākoties asiņošanai, simptomi mazinās.