Bioloģiskā daudzveidība jeb dzīvības formu dažādība ir evolūcijas rezultāts, kas radies, dzīvībai pielāgojoties vides apstākļiem. Sugu daudzveidību galvenokārt nosaka sugu skaits ekosistēmā, taču daudzveidības novērtēšanai ir svarīgi apzināt arī to, cik retas ir sugas. Tikai liels sugu skaits vien, neliecina par augstu bioloģisko daudzveidību. Piemēram, tad, kad izcērt mežu, tajā vietā sugu skaits strauji pieaug. Izcirtumos lielākoties aug vienkāršas un ļoti bieži sastopamas sugas, taču mežā, pirms tā nociršanas, iespējams, bija sastopamas arī ļoti retas sugas. Tā kā ekosistēmās notiek organismu skaita izmaiņas, ir jāapzinās aizsargājamo sugu (augu, dzīvnieku u. c.) un teritoriju nepieciešamība. Augu un dzīvnieku sugu daudzveidības aizsardzībai un saglabāšanai pasaulē tiek veidotas Sarkanās grāmatas jeb apdraudēto sugu reģistri. Tas tika aizsākts 1948. gadā ar pirmo apdraudēto dzīvnieku sarakstu.
Latvijā pirmā Sarkanā grāmata tika apstiprināta 1980. gadā, bet publicēta 1985. gadā. Tajā ierakstītās sugas bija īpaši aizsargājamas, to ieguve un vākšana bija aizliegta - 112 ziedaugu un paparžaugu, 106 mugurkaulnieku un 13 bezmugurkaulnieku sugas.
Pirmās Latvijas Sarkanās grāmatas sagatavošanas periods bija īss, tāpēc ne visas sugas, kurām nepieciešama saglabāšana un aizsardzība, bija izvērtētas. Latvijas Sarkanās grāmatas otrajā redakcija (5 sējumi izdoti no 1996. gada līdz 2003. gadam) kopā ierakstītas 682 sugas - 38 sēnes, 34 ķērpji, 319 paparžaugi un sēklaugi, 163 bezmugurkaulnieki, 15 zivis, 6 abinieki, 3 rāpuļi, 80 putni, 24 zīdītāji. 2023. gadā notiek atkārtota Latvijas Sarkanās grāmatas pārskatīšana - dažas jaunas sugas tiks iekļautas, bet citas izņemtas ārā. Piemēram, plānots, ka tiks izņemti lielie pūpēži, dzērves, sami, beti mencas un zuši gluži pretēji, tiks iekļauti aizsargājamo sugu sarakstā. Tiek plānots, ka 2024. gadā atjaunotā Latvijas Sarkanā grāmata būs pieejama gan drukātā veidā, gan interneta vietnē.
Sarkanajā grāmatā iekļautās sugas iedalītas piecās kategorijās:
Sarkanajā grāmatā iekļautās sugas iedalītas piecās kategorijās:
Tā kā daudzas vides problēmas ir starptautiskās, pasaulē ir daudz organizāciju, kuru mērķis ir saglabāt bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas.
Ekosistēmas ir saistītas viena ar otru un bieži attiecas uz plašākām teritorijām nekā valstu ārējās robežas, tāpēc bieži risinājums ir jāmeklē starptautiskā mērogā. Piemēram, Pasaules Dabas Fonds sākotnēji tika izveidots 1961. gada aprīlī, Šveicē. Organizācijas mērķis bija izveidot starptautisku līdzekļu vākšanas organizāciju, kas sadarbotos ar citām dabas aizsardzības grupām un sniegtu ievērojamu finansiālu atbalstu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Kopš organizācijas pirmsākumiem kā nelielai dabas entuziastu grupai, šobrīd Pasaules Dabas Fonds ir kļuvusi par vienu no pasaulē lielākajām un cienījamākajām neatkarīgajām dabas aizsardzības organizācijām, kas darbojas vairāk nekā 100 valstīs. Šajā laikā organizācija ir attīstījusies no centieniem saglabāt atsevišķas sugas un biotopus līdz vērienīgai stratēģijai, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un panāktu ilgtspējīgu attīstību visā pasaulē.