Ekosistēmu ietekmē vairāki ārējie faktori, piemēram, meža ugunsgrēki, dabas katastrofas, cilvēku saimniekošana, nokrišņu daudzums un režīms, temperatūra, augšņu tips, augstums virs jūras līmeņa. Šo faktoru ietekmē notiek ekosistēmas izmaiņas jeb sukcesija. Viena ekosistēma iet bojā un veidojās jauna ekosistēma, piemēram, vasarā, augstas temperatūras un ilgstoša sausuma dēļ skujkoku mežos notiek ugunsgrēki, ugunsgrēka skartajās vietās ar laiku attīstās jauna ekosistēma - lapkoku mežs. Sukcesija ir ekosistēmas pārveidošanās, kad mainās vide un dzīvā daba tajā.
Ekoloģiskā sukcesija ir secība, kādā augi un dzīvnieki atjaunojās kādā vietā - kad viena augu un dzīvnieku kopa izmirst, izveidojas cita augu un dzīvnieku kopa vai veidojas no jauna iepriekš neauglīgā vietā. Primārā sukcesija notiek vidē bez iepriekšējās dzīvības, neauglīgā dzīvotnē. Sekundārā sukcesija notiek apgabalā, kas iepriekš bija apdzīvots, taču ārējo faktoru dēļ, piemēram, ugunsgrēka dēļ, ekosistēma gājusi bojā.
Sukcesija - ārējo faktoru izraisīta ekosistēmas pārveidošanās laika gaitā, mainoties gan biotopam, gan biocenozei.
Saskaņā ar pēctecības likumu katras bioloģiskās kopienas strukturālais sastāvs svārstās laikā. Jebkura ainava, kurā nav dzīvības, var lēnām kļūt par bioloģisku oāzi. To sauc par primāro sukcesiju. Viss, kas nepieciešams, ir dažu augu sugu spontāna parādīšanās. Augi augsni nodrošina ar barības vielām un minerālvielām, kas veicina lielāka augu klāsta augšanu. Laikam ejot, augu kopiena piesaistīs nelielu dzīvnieku kopu. Un tā notiek bioloģiskās pēctecības process, līdz ekosistēma sasniedz līdzsvara stāvokli. Taču ārējie faktori var viegli mainīt šo līdzsvara stāvokli un atsākt sukcesijas procesu.
Sekundārā sukcesija notiek apgabalā, kurā iepriekš eksistēja dzīvie organismi, bet, dabisku vai cilvēku radītu iemeslu dēļ, tās tikušas pārveidotas, likvidējot lielāko daļu dzīvās dabas. Piemēram, pēc meža ugunsgrēka lielākā daļa augu un dzīvnieku iet bojā, taču barības vielas pelnu veidā atgriežas zemē. Uguns būtiski maina apgabalu, bet nav padarījis to pilnīgi neauglīgu - augsne saglabā barības vielas un sēklas. Apglabātās sēklas var uzdīgt neilgi pēc tam, kad ugunsgrēks ir beidzies.
Tomēr dažreiz katastrofāli notikumi, piemēram, masīvi vulkānu izvirdumi vai ledāju progresēšana, iznīcina visu bioloģisko aktivitāti šajā apgabalā. Šādos gadījumos jebkuras sēklas, kas pārdzīvo šo notikumu, ir pārklātas ar lielu daudzumu pelnu, akmeņu vai ledus un izolē tās, līdz ar to kavē teritorijas turpmāko attīstību. Šajos gadījumos platība var atjaunoties tikai primārās sukcesijas procesā.