Ekosistēma ir dzīvo organismu kopiena vai grupa, kas dzīvo un mijiedarbojas savā starpā noteiktā vidē.
Ekosistēma ir gan dzīvo, gan nedzīvo dabas elementu kopums noteiktā teritorijā. 
 Ekosistēmā dzīvais ir biocenoze (piemēram, augu, dzīvnieku, mikroorganismu kopa), nedzīvais ir biotops (piemēram, temperatūra un mitrums). Tie mijiedarbojas viens ar otru, veidojot vienotu sistēmu, kurā notiek nepārtraukta enerģijas, vielu un informācijas aprite.
 
YCUZD_230726_5347_ekosistēmas struktūra_7.svg
 
Piemēram, mežs ir ekosistēma, ko veido dzīvas būtnes – koki, augi, zīdītāji, putni, kukaiņi un mikroorganismi –, kas pastāvīgi mijiedarbojas savā starpā un ko ietekmē citas fiziskas (Saule, temperatūra, mitrums) vai ķīmiskas (skābeklis, ūdens) sastāvdaļas.
 
YCUZD_230726_5347_ekosistēmas struktūra_5.png
Meža ekosistēma
Svarīgi!
Ekosistēma ir dabas izpētes pamatvienība, kur katram elementam ir sava loma.
Tā ir fiziski noteikta vide, kas sastāv no diviem nedalāmiem komponentiem – biotopa un biocenozes.
Biotops ir noteikta vide ar tās īpašībām.
Tas ietver substrātu, piemēram, augsni, ūdeni, gaisu, akmeņus, un šīs vides fizikālos un ķīmiskos apstākļus, piemēram, klimatu, spožumu, temperatūru, mitrumu, pH, barības vielu daudzumu.
Biocenoze ir dzīvo organismu kopums.
Tas ir, piemēram, dzīvnieki, augi vai mikroorganismi, kas pastāvīgi mijiedarbojas un ir savstarpēji atkarīgi.
 
YCUZD_230726_5347_ekosistēmas struktūra_6.svg

Ekosistēmām nav noteiktu izmēru, tās var būt ļoti dažādas. Tās var pastāvēt nelielā apgabalā, piemēram, zem akmens, trūdoša koka stumbrā vai nelielā dīķī, bet  var pastāvēt arī lielās formās, piemēram, pamatīgs lietus mežs. Ekosistēmu robežas stingrām līnijām nav atdalītas. Tās bieži atdala ģeogrāfiskas barjeras, piemēram, tuksneši, kalni, okeāni, ezeri un upes. Tā kā šīs robežas nekad nav stingri noteiktas, ekosistēmas mēdz saplūst viena ar otru, tāpēc ezerā var būt daudz mazu ekosistēmu ar savām unikālajām īpašībām. Rezultātā visu planētu Zemi var aplūkot kā vienotu ekosistēmu, taču arī nelielu ezeru var iedalīt vairākās ekosistēmās, atkarībā no izmantotā mēroga.
 
YCUZD_230726_5347_ekosistēmas struktūra_11.svg
 
Ekosistēmas var būt ļoti dažādas. Tās var iedalīt trīs galvenajās skalās: mikro, mezo un makro ekosistēmās. Mikro ir neliela mēroga ekosistēma, piemēram, dīķis, peļķe, koka stumbrs, vieta zem akmens. Mezo ekosistēmas ir vidēja mēroga, piemēram, mežs vai liels ezers. Makroekosistēma jeb bioms ir ļoti liela ekosistēma vai līdzīgu ekosistēmu kopums, piemēram, viss lietus mežs ar miljoniem dzīvnieku un koku, caur kuriem plūst daudz dažādu ūdenstilpņu.