Mākslas darbus uzkrāj un glabā mākslas muzeji visā pasaulē. Tie veido mākslas darbu kolekcijas. Arī privātpersonas veido mākslas kolekcijas. Senāk kolekcijas bija aplūkojamas tikai izstāžu zālēs, bet mūsdienās tās ir redzamas arī internetvietnēs.
Tēlniecības objekti izstādē
Katram mākslas darbam izstādē tiek pievienota svarīga informācija:
darba autors,
nosaukums,
radīšanas gads,
pielietotie materiāli,
darba izmērs,
atrašanās vieta.
Vilhelms Purvītis “Ziema”, 1910., eļļa, kartons, 71x103cm, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Mākslas vērtība ir spēja ar tēlu palīdzību atainot domas un runāt par daudzām tēmām — svarīgām cilvēka vērtībām, jūtām, pārdzīvojumiem, pasaules notikumiem.
Mākslas tēli rada skatītājā visdažādākās domas un emocijas — prieku, smieklus, dusmas, skumjas, nepatiku, līdzjūtību.
Mākslas darbos ir dažādi tēli un tos attēlo daudzveidīgi. Bieži mākslinieki izceļ vienu galveno tēlu. Tēls var būt priekšmets vai dzīva būtne.
Mākslinieki attēlo gan reālus, saprotamus tēlus, gan neparastus, dīvainus tēlus. Mākslinieki var brīvi izteikt domas un jūtas ar tēlu palīdzību. Viņu darbi var mūs iedvesmot un pārsteigt.
Mākslinieki rada gan tēlus no dzīves, gan pasaku un mītu tēlus.
Mākslas tēli var būt attēloti dabiski — tie līdzinās izskatam reālajā pasaulē.
Bieži mākslinieki izmanto dalīšanu ģeometriskos laukumos.
Dažādu laiku mākslinieki savos darbos attēlo kustību. Cilvēkus un dzīvniekus attēlo dažādos kustību stāvokļos.
Idejas darbiem mākslinieki gūst savā dzīvē, senos vēstures notikumos, apkārtējos cilvēkos, dzīvniekos, pasakās un mītos, savā fantāzijā un sajūtās.