Kultūras mantojums ir uzkrātu māksliniecisku, arhitektonisku, muzikālu, literāru un zinātnisku resursu kopums, kas saņemti mantojumā no pagātnes.
Kultūras interpretācijās runa ir gan par materiālajiem objektiem (bildēm, filmām, ēkām, grāmatām, automašīnām), gan nemateriāliem produktiem (idejām, vērtībām, tēliem, teorijām, tradīcijām).
Kultūras mantojums ir cilvēka garīgās darbības liecība materiālā vai nemateriālā formā, kas sevī ietver mākslinieku, mūziķu, arhitektu, rakstnieku un zinātnieku darbus, kā arī anonīmu mākslinieku darbus, cilvēces gara izpausmi un vērtību sistēmu.
Cilvēka radītās materiālās un garīgās vērtības sauc attiecīgi par materiālo un garīgo kultūru.
Nemateriālā kultūra
2003. gadā tika pieņemta UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, uzsverot, ka ikviena tās dalībvalsts ir atbildīga par nemateriālā kultūras mantojuma pārmantošanu un kultūras savdabības saglabāšanu kā pretstatu kultūras standartizācijai. UNESCO par nemateriālo kultūras mantojumu atzīst paražas, spēles un mutvārdu izpausmes formas, zināšanas un prasmes, kā arī ar tām saistītus instrumentus, priekšmetus, artefaktus un kultūrtelpas, ko kopienas, grupas un dažos gadījumos arī indivīdi atzīst par sava kultūras mantojuma daļu. Piemēram, Dziesmu un deju svētki, koku pludināšana, suitu kultūrtelpa.
2003. gadā tika pieņemta UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, uzsverot, ka ikviena tās dalībvalsts ir atbildīga par nemateriālā kultūras mantojuma pārmantošanu un kultūras savdabības saglabāšanu kā pretstatu kultūras standartizācijai. UNESCO par nemateriālo kultūras mantojumu atzīst paražas, spēles un mutvārdu izpausmes formas, zināšanas un prasmes, kā arī ar tām saistītus instrumentus, priekšmetus, artefaktus un kultūrtelpas, ko kopienas, grupas un dažos gadījumos arī indivīdi atzīst par sava kultūras mantojuma daļu. Piemēram, Dziesmu un deju svētki, koku pludināšana, suitu kultūrtelpa.
Vairāk par nemateriālo kultūru vari iepazīties Latvijas Nacionālā kultūras centra vietnē par nemateriālo kultūru un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas mājas lapā.
Latvijas kultūras kanons (LKK) tika izveidots kā izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūrā.
Kultūras kanonā aplūkotās vērtības — tautas tradīcijas, arhitektūra un dizains, skatuves māksla, vizuālā māksla, literatūra, mūzika, kino, astoņas ainavas, kas reprezentē Latvijas dabas skaistumu un daudzveidību.
2017. gadā tika izveidota kultūras kanona tīmekļa vietne, kas sniedz plašu informāciju par Latvijas kultūras vērtībām, lai tās iepazītu, popularizētu un izprastu.
Vietnē aplūkotās vērtības
1. Tautas tradīcijas
Tautas tradīcijas ietver 14 vērtības, no pagātnes līdz mūsdienām — lībiešu kultūra, kapu kopšana, Jāņi, Latgales podniecība, rudzu maize, Lielvārdes josta, kokles un koklēšana, dziesmu teikšana, Latvju dainas, tautastērps, dziesmu svētki, suitu kultūrtelpa, maija dievkalpojumi, mirušo ofīcijs.
Tautas tradīcijas ietver 14 vērtības, no pagātnes līdz mūsdienām — lībiešu kultūra, kapu kopšana, Jāņi, Latgales podniecība, rudzu maize, Lielvārdes josta, kokles un koklēšana, dziesmu teikšana, Latvju dainas, tautastērps, dziesmu svētki, suitu kultūrtelpa, maija dievkalpojumi, mirušo ofīcijs.
1. attēls. Dziesmu un deju svētki
2. attēls. Dziesmu teikšana, tautastērps
2. Arhitektūra un dizains
Arhitektūras un dizaina jomu kanonā veido daudzveidīgs 18 dažādu vērtību kopums no sendienām līdz mūsdienām. Kā vienu no nozīmīgiem piemēriem var minēt Vecrīgas siluetu, kas ir Rīgas pilsētas vizītkarte un identitātes zīme. Latvijas nauda, latvijas plakāti, Rundāles pils ir daži no piemēriem.
Arhitektūras un dizaina jomu kanonā veido daudzveidīgs 18 dažādu vērtību kopums no sendienām līdz mūsdienām. Kā vienu no nozīmīgiem piemēriem var minēt Vecrīgas siluetu, kas ir Rīgas pilsētas vizītkarte un identitātes zīme. Latvijas nauda, latvijas plakāti, Rundāles pils ir daži no piemēriem.
3. attēls Jūgendstils Rīgā, Alberta iela 2a (1906, M.Eizenšteins)
3. Skatuves māksla
Skatuves māksla apkopo 15 personības un viņu devumu skatuves mākslā, piemēram, Eduarda Smiļģa Dailes teātris, izrāde "Uguns un nakts", aktieris Uldis Pūcītis.
4. Vizuālā māksla
Vizuālās mākslas jomā izvēlēti 15 konkrētu personību radīti konkrēti darbi. Jomā tika nolemts akcentēt tikai māksliniekus, kuri vairs nav mūsu vidū, piemēram, Jānis Jaunsudrabiņš, Janis Rozentāls, Teodors Zaļkals. Viens no pazīstamākajiem ir Kārlis Zāle — Brīvības pieminekļa autors.
4. attēls: Kārlis Zāle, Brīvības piemineklis Rīgā
Brīvības piemineklis ir Latvijas brīvības cīņās kritušo piemiņai celts piemineklis Brīvības laukumā Rīgas centrā. Tas ir Latvijas valstiskuma, latviešu tautas vienotības, neatkarības un brīvības simbols.
Gleznotāja Vilhelma Purvīša (1872–1945) gleznotās ainavas "Pavasara ūdeņi (Maestoso)", "Ziema", "Pavasarī (Ziedonis)" ir tipiskas Latvijas ainavas dažādos gadalaikos un ir latviešu nacionālās ainavu glezniecības pamats.
5. attēls: V. Purvīts, "Ziema (ap 1910)"
5. Literatūra
5. Literatūra
Nozare apkopo 14 vērtības un darbus, kas veidojuši latviešu literatūru, kā piemēram, Rainis un Imants Ziedonis.
6. Mūzika
12 vērtības veido ievērojamākie mūziķi un skaņdarbi. Piemēram, Emilis Melngailis, Raimonds Pauls u.c.
7. Kino
Ietver 12 darbus, kas raksturo Latvijas kino kultūru, piemēram, filmas ”Lāčplēsis”, ”Vai viegli būt jaunam” u.c.
8. Ainavas
Šī sadaļa ir Latvijas kultūras kanona jaunākais papildinājums, kas pievienots tikai 2021. gadā. Astoņas kanoniskās ainavas reprezentē Latvijas skaistumu un daudzveidību, piemēram, Gaujas senlejas ainava, Latvijas mežu ainava u.c.
6. attēls Gūtmaņala Siguldā