Priekšmetiem apkārtējā pasaulē ir dažādas virsmas – grumbuļainas, gludas, raupjas, asas, mīkstas – to dēvē par faktūru.
Faktūru (virsmas līdzenumu vai nelīdzenumus) var sajust ar roku – tā var būt asa zāle, raupja koka miza, gluds stikls, mīksts kaķa kažoks, cieta ķieģeļu siena vai jebkas cits, ko ar tausti var atšķirt.
1. attēls: Ķieģeļu sienas faktūra
1. attēls: Ķieģeļu sienas faktūra
Arī mākslinieki izmanto faktūras savos darbos. Viņi tās var:
- attēlot ar līnijām un krāsām, radot virsmas tekstūru (piemēram, uzzīmēt koka mizas vai ķieģeļu sienas līnijas),
- veidot ar materiāliem (piemēram, skulptūrās attēlot dažādas virsmas, izmantot dažādus materiālus, gleznās izmantot biezāku krāsas slāni, raupju papīru vai smiltis).
2. attēls: Vinsents van Gogs. Zvaigžņotā nakts (1888)
3. attēls: Ķieģeļu sienas tekstūra
4. un 5. attēls: Kamenes faktūra dabā un tās attēlojums zīmējumā.
Mākslinieks ar vērīgām acīm pamana faktūras apkārtējā vidē un var tās izmantot savos darbos.
Tekstūra – attēls, kas atveido noteiktu materiālu vai objekta virsmu.
4. un 5. attēls: Kamenes faktūra dabā un tās attēlojums zīmējumā.
Mākslinieks ar vērīgām acīm pamana faktūras apkārtējā vidē un var tās izmantot savos darbos.
Atsauce:
2. attēls: Zvaigžņotā nakts (1888), mākslinieks Vinsents van Gogs, no Orsē muzeja kolekcijas, Parīze, Francija.