Ainava ir dabas skats, ko mēs redzam sev apkārt: mežs, pļava, upe, jūra, kalni, debesis ar mākoņiem.
Vakara ainava ar rietošu sauli
Agra rīta ainava ar miglu un austošu sauli
Ainava var būt īsta (tāda, kādu redzam ārā) vai uzzīmēta un uzgleznota.
Kad mākslinieks glezno ainavu, viņš ne tikai parāda vietu, bet arī sajūtu. Šo sajūtu sauc par noskaņu.
Noskaņa rāda, kāds ārā ir laiks (saulains, lietains, miglains), kāds ir dienas laiks (rīts, diena, vakars), kā varētu justies cilvēks šajā vietā.
Piemērs:
Viena un tā pati ainava var izskatīties ļoti atšķirīga:
no rīta – gaiša un mierīga,
vakarā – tumšāka un klusāka,
vētrā – nemierīga un biedējoša.
no rīta – gaiša un mierīga,
vakarā – tumšāka un klusāka,
vētrā – nemierīga un biedējoša.
1. attēls: Klods Monē. Parlamenta ēkas Londonā (1900–1903)
2. attēls: Klods Monē. Parlamenta ēkas Londonā. Saule spīd caur miglu (1904)
Svarīgi!
Klods Monē bija franču mākslinieks, kurš gleznoja vienu un to pašu ainavu daudzas reizes, lai parādītu, kā mainās krāsas un noskaņa dažādos dienas laikos un laikapstākļos.
Atkarībā no tā, kas ir redzams ainavā, tās iedala:
Dabas ainavās — meži, pļavas, kalni, purvi,
Lauku ainavās — lauki ar labību, fermas, ganības ar dzīvniekiem,
Pilsētainavās — augstas mājas, ielas, parki, veikali,
Marīnās — jūras, upes, ezeri, ostas,
Industriālās ainavās — rūpnīcas, tilti, elektristacijas, noliktavas.
Atsauce:
1. attēls: Parlamenta ēkas Londonā (20.01.2026.), mākslinieks Klods Monē.
2. attēls: Parlamenta ēkas Londonā. Saule spīd caur miglu (20.01.2026.), mākslinieks Klods Monē.