Labai valodai ir raksturīgas vairākas pazīmes. Tādas valodas pazīmes kā pareizība, skaidrība, precizitāte un tīrība ir obligātas visiem funkcionālajiem valodas stiliem. Savukārt pārējās – valodas vienkāršība, koncentrētība, bagātība, ietekmīgums, tēlainība, dzīvums, labskaņa - vairāk raksturīgas atsevišķu stilu tekstiem. Piemēram, valodas koncentrētība ir nozīmīga zinātniskā tekstā, publicistikā, īpaši, lietišķajos rakstos, valodas vienkāršība ir īpaši svarīga publicistikā un lietišķajos rakstos, tēlainība – daiļliteratūrā, publicistikā.
Vairākas valodas kultūras pazīmes ir saistītas ar vienu no valodniecības nozarēm – stilistiku. Teksta pamatu visbiežāk veido neitrāli valodas līdzekļi. Pārzināt dažādus stilistikas jautājumus ir būtiski, lai panāktu valodas bagātību, ietekmīgumu, tēlainību, labskaņu, lai valodu raksturotu dzīvums. Minētās valodas kultūras pazīmes visvairāk raksturīgas publicistikas, sarunvalodas un daiļliteratūras valodas stilam, retāk zinātniskajam un lietišķajam valodas stilam.
Atkārto par valodas kultūras pazīmēm šeit.
Atkārto par valodas kultūras pazīmēm šeit.
Teksta pamatu visbiežāk veido neitrāli valodas līdzekļi. Bet valodā izmantotie emocionāli ekspresīvie un stilistiskie izteiksmes līdzekļi, kā arī mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi valodu padara bagātāku, ietekmīgāku (iedarbīgāku), var rosināt klausītāja vai lasītāja iztēli, kā arī var ietekmēt valodas ritmu, plūdumu. Izmantojot minētos valodas līdzekļus, autors tekstam piešķir papildnozīmi un ekspresivitāti. Minēto izteiksmes līdzekļi lietojums var liecināt par runas vai teksta autora individuālo stilu.
Kā stilistiski un emocionāli ekspresīvos izteiksmes līdzekļus tekstā var izmantot dažādas valodas vienības – fonēmas, morfēmas, leksēmas, frazeoloģismus, teikumus. Tātad ir dažādi valodas līdzekļi, kas bagātina tekstu, dod iespēju tā autoram izteikt smalkas nozīmes nianses, veidot asociācijas, iedarbīgāk īstenot saziņas mērķi.