Saziņa ir process, kurā cilvēki apmainās ar informāciju, domām, izjūtām.
Lai sazinātos savā starpā, cilvēki izmanto gan verbālus saziņas veidus, gan neverbālus.
Verbālā saziņa ir informācijas apmaiņa, izmantojot vārdus. Tas var būt gan mutiski (runājot), gan rakstiski (rakstot un lasot uzrakstīto).
Piemēram, ja Tu raksti draugam vēstuli – Tu sazinies verbāli, jo izmanto vārdus rakstot. Ja Tu stāsti draugam, kā Tev gājis skolā – arī tad Tu sazinies verbāli, jo izmanto vārdus runājot.
Taču sazināties var arī neizmantojot vārdus.
Neverbālā saziņa ir informācijas apmaiņa, neizmantojot vārdus. Tā vietā tiek izmantota ķermeņa valoda (žesti, ķermeņa poza, sejas izteiksme jeb mīmika).
Piemēram, ja Tu smaidi un lēkā, Tu, neizmantojot vārdus, citiem parādi, ka esi priecīgs un tādā veidā esi sazinājies neverbāli ar apkārtējiem. Ja Tu sarauc pieri, Tu sazinies neverbāli, nepasakot ne vārda, taču apkārtējiem ir skaidrs, ka esi dusmīgs, redzot Tavu sejas izteiksmi.
Sazināties neverbāli var:
- Ar zīmēm. Zīmju nozīme bieži ir vispārzināma, sabiedrībā pieņemta (piemēram, ceļazīmes, dažādi vizuāli apzīmējumi uz iepakojumiem, pasta sūtījumiem u.c.).
- Ar signāliem. Signāli pievērš uzmanību notiekošajam, bieži tie ir ar brīdinājuma nozīmi (piemēram, vilciena svilpjošais signāls par tuvošanos, auto taures signāls, bākuguns signāls kuģiem, ātrās palīdzības auto skaņas un gaismas signāli u.c.)
- Ar žestiem. Žesti ir roku vai galvas kustības, kuras vai nu papildina teikto, vai arī tām ir patstāvīga nozīme (piemēram, lai paustu piekrišanu, varam pakratīt galvu uz augšu/leju).
- Ar mīmiku. Mīmika ir sejas muskuļu kustības, kas visbiežāk izsaka sajūtas un izjūtas (piemēram, smaids, kas pauž prieku vai piepaceltas uzacis, kas pauž izbrīnu).
Izvērtējot, vai saziņas partneri sazinās verbāli vai neverbāli, atceries šo iedalījumu:
