Kas ir monologs?
Monologs ir tad, kad runā tikai viena persona. Vārds mono cēlies no sengrieķu valodas un nozīmē viens, viens pats.
Monologu var teikt, piemēram:
- skolotājs, kas stāsta stundas jauno tematu;
- aktieris teātrī, kas runā viens uz skatuves;
- valsts prezidents, uzrunājot tautu svētos;
- Tu pats, kad, piemēram, uzstājies ar savu prezentāciju klases priekšā.
Monologs ir vienas personas runa.
Monologs var būt publiska uzstāšanās, pārdomas vai runātā/pārdomātā teksta atveidojums literārā darbā (piemēram, kādā stāstā).
Piemērs:
Šovasar es biju pie vecmāmiņas laukos. Katru rītu es barojoju vistas un dzirdīju gaiļa dziedāšanu. Reiz mēs kopā gājām uz mežu un salasījām pilnu grozu zemeņu. Vakaros vecmāmiņa man stāstīja pasakas.
Šajā piemērā runā tikai viens cilvēks, neviens viņam neuzdod jautājumus un neiesaistās sarunā.
Svarīgi!
Monologs var būt adresēts sev (pārdomas) vai vienam/vairākiem klausītājiem (uzstāšanās, runa, prezentācija).
Svarīgi!
Tos, kas klausās monologu (kam tas paredzēts) sauc par adresātiem, bet tos, kas runā monologu (kas to saka) - par adresantiem.
Literārajos darbos autori bieži izmanto monologu, lai raksturotu literāra tēla emocijas, domas, izjūtas. Dažreiz autori mēdz iztēloties sevi kāda dzīvnieka vietā. Viņi raksta dzīvnieka monologu, ko dzīvnieks vēlētos pateikt noteiktajos apstākļos, ja prastu runāt.
Piemērs:
Kucēna monologs. Tas notika Ziemassvētku vakarā. Es kā mazs kunkulītis tiku ielikts kastē un novietots zem eglītes. Vairs neredzēju savu mammu un pārējos brāļus un māsas. Sāku klusītēm smilkstēt, jo jutos apjucis. Vai varbūt tomēr man vajadzēja skaļi riet, lai visi saprot, ka ar mani nebūs nekādi joki?
Literārajos darbos sastopami arī dialogi.
Kas ir dialogs?
Dialogs ir tad, kad runā divi vai vairāki cilvēki — viens jautā, otrs atbild, tad atkal pirmais kaut ko saka. Vārds di nozīmē divi.
Dialogs ir tad, kad runā divi vai vairāki cilvēki — viens jautā, otrs atbild, tad atkal pirmais kaut ko saka. Vārds di nozīmē divi.
Dialogs ir divu vai vairāku personu saruna.
Dialogs var būt saruna starp diviem vai vairāk draugiem, klasesbiedriem, svešiniekiem, ģimenes locekļiem u.c. Piemēram, literārajos darbos dialogs var norisināties ar starp dzīvniekiem.
Piemērs:
Tiklīdz sunītis bija prom, atskrēja ar ragaviņām vilks un sauc pīlēnu:
– Pīlēn, pīlēn, nāc pabraukāties!
– Neiešu, – saka pīlēns, – bail no sunīša. Lika sargāt dārzu.
– Nāc, pīlēn, es tevi jauki pavizināšu! Aizbraukšu līdz upītei un atkal atvedīšu atpakaļ.
– Pīlēn, pīlēn, nāc pabraukāties!
– Neiešu, – saka pīlēns, – bail no sunīša. Lika sargāt dārzu.
– Nāc, pīlēn, es tevi jauki pavizināšu! Aizbraukšu līdz upītei un atkal atvedīšu atpakaļ.
