Iedomājies, ka Tu ej pa 1. tekstā aprakstīto mežu! Izmantojot doto informāciju, apmēram 60 vārdos pēc iespējas precīzi atbilstoši tekstam ir jāapraksta apkārtējā vide un tavas izjūtas, staigājot pa šādu mežu. Lasi sagatavoto aprakstu un izvērtē, vai tas atbilst visiem apraksta un dotā uzdevuma nosacījumiem!
Esi vērīgs un izvērtē, vai teksts atbilst pilnīgi visiem kritērijiem! Ja kāds no kritērijiem nav ievērots – izvēlies iespēju "neatbilst"!
1. teksts
Jo vēlāka kļuva pēcpusdiena, jo straujāk saule laidās lejup pretim apvārsnim, un kļuva aizvien tumšāks. Dziļāk mežā izzuda sīkie, jaunie kociņi, un palika tikai simtgadīgas egles ar resniem, apsūnojošiem stumbriem un tādas pašas vecas un milzīgas priedes, uz kuru mizas, šķiet, sveķi jau bija sākuši pārvērsties dzintarā.
Zemi klāja mīksta, tumšzaļa sūna, kas tā vien aicināja tajā atgulties un atpūsties pēc tālā ceļa… Šur tur sūnās gluži kā dekorācijas stāvēja lielas, skaistas bekas ar tumši brūnām cepurēm. Monika, bekas ieraudzījusi, jau gribēja mesties tām klāt, bet Meža Veča viņu atrunāja.
– Lai jau paliek, – viņa teica. – Tagad mēs meklējam vecmāmiņu, nevis sēnes. Kad vecmāmiņa būs rokā, varēsim arī pasēņot.
Un tā bekas palika neskartas par lielu prieku vāverēm.
Ēzelīši rikšoja pa meža biezokni, kur bija krietni tumšs. Te auga tikai egles, kas bija tik milzīgas, ka nevarēja redzēt pat to zaļos zarus. Egļu galotnes augstu, augstu gaisā bija savijušās kopā un aizēnoja visu, kas bija zem tām. Tāpēc zemāk augošie zari bez saules gaismas bija nokaltuši, un, jājot cauri egļu silam, Monikai likās, it kā viņa jātu cauri mirušam mežam.
Avots: S. Kvaskova “Monika un mežs”
Zemi klāja mīksta, tumšzaļa sūna, kas tā vien aicināja tajā atgulties un atpūsties pēc tālā ceļa… Šur tur sūnās gluži kā dekorācijas stāvēja lielas, skaistas bekas ar tumši brūnām cepurēm. Monika, bekas ieraudzījusi, jau gribēja mesties tām klāt, bet Meža Veča viņu atrunāja.
– Lai jau paliek, – viņa teica. – Tagad mēs meklējam vecmāmiņu, nevis sēnes. Kad vecmāmiņa būs rokā, varēsim arī pasēņot.
Un tā bekas palika neskartas par lielu prieku vāverēm.
Ēzelīši rikšoja pa meža biezokni, kur bija krietni tumšs. Te auga tikai egles, kas bija tik milzīgas, ka nevarēja redzēt pat to zaļos zarus. Egļu galotnes augstu, augstu gaisā bija savijušās kopā un aizēnoja visu, kas bija zem tām. Tāpēc zemāk augošie zari bez saules gaismas bija nokaltuši, un, jājot cauri egļu silam, Monikai likās, it kā viņa jātu cauri mirušam mežam.
Avots: S. Kvaskova “Monika un mežs”
Apraksts:
Es redzu, kā mežs kļūst arvien tumšāks, saulei lēni slīdot tuvāk apvārsnim. Apkārt aug milzīgas egles un vecas priedes ar sūnainiem stumbriem, bet zem kājām jūtama mīksta, tumši zaļa sūna. Gaiss ir mitrs un kluss, un man šķiet, ka šis mežs ir gan noslēpumains, gan mazliet biedējošs, it kā es brauktu cauri sen aizmirstai pasaulei.
Piedāvātais teksts apraksta kritērijiem un uzdevuma nosacījumiem.
Piezīme: Monitoringa darbā teksts jāraksta pašam.
Atsauce:
https://www.viaa.gov.lv. Monitoringa darbs Tekstpratība 6. klasei, 2026
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!