Kad ledāji bija atkāpušies un Latvijas teritorijā klimats kļuva siltāks, cilvēku dzīvesveids būtiski mainījās. Ap 3000.–2000. g.p.m.ē. šeit dzīvojošie cilvēki sāka audzēt labību, turēt mājlopus un veidot pastāvīgas apmetnes. Sākās neolīts, kad cilvēki no medniekiem un zvejniekiem kļuva par zemkopjiem un amatniekiem.
Lauki tika arti ar koka arkliem, bet mājlopi – īpaši liellopi un aitas – nodrošināja pārtiku un apģērbu. Cilvēki apmetās upju un ezeru tuvumā, kur bija auglīga zeme un ūdens. No māla tika darināti trauki ar grezniem ornamentiem, kas bija ne tikai praktiski, bet arī apliecināja cilvēku gaumi un estētisko izjūtu.
Arkls ir senākais zemkopības darbarīks, ko izmanto, lai uzirdinātu un apgrieztu augsni pirms sējas.
1. attēls: Neolīta dzintara kaula un akmens rotas – pogveida krelles un piekariņi
Šajā laikā radās arī dzintara apstrāde – dzintaru slīpēja un izmantoja rotu gatavošanai. Tas kļuva par svarīgu tirdzniecības preci, jo to ļoti augstu vērtēja arī citās zemēs.
Bronzas laikmetā, kas sākās ap 2000.–1500. g. p.m.ē., cilvēki apguva metālapstrādi un sāka izmantot bronzu – vara un alvas sakausējumu – darbarīku, ieroču un rotu gatavošanai. Bronzas laikmeta beigās un dzelzs laikmeta sākumā Latvijas teritorijā sāk veidoties pirmās lielākās kopienas un ciltis, kuru pamatā bija radniecības sistēmas un kopīga teritorija.
Ap 500. g. p. m. ē. sākās dzelzs laikmets, kad Latvijas teritorijā parādījās dzelzs, kas bija efektīvāks materiāls par bronzas sakausējumu. Dzelzs laikmeta vidū cilvēki sāka dzīvot nocietinātās apmetnēs, kas kalpoja gan aizsardzībai, gan bija tirgošanās un amatniecības centri.
Tieši šajā laikā Latvijas teritorija nonāca plašākā sakaru tīklā ar kaimiņtautām.
Ap Baltijas jūras piekrasti cilvēki sāka tirgoties ar skandināviem, kuri šurp ieradās pēc dzintara. Pret dzintaru viņu mainīja dzelzs priekšmetus, rotas un ieročus. Šie kontakti sekmēja jaunu prasmju pārņemšanu – metālapstrādi, kuģošanu, tirdzniecības organizēšanu. Viens no zināmākajiem šādu kontaktu centriem bija Grobiņa Kurzemē, kur atrasti skandināvu kapulauki un priekšmeti, kas pierāda, ka tur pat dzīvojuši cilvēki no mūsdienu Zviedrijas un Dānijas teritorijām. Šie kontakti bagātināja vietējo sabiedrību un sekmēja amatniecības un tirdzniecības attīstību.
2. attēls: Vikingu laivas rekonstrukcija mūsdienās
Sabiedrība kļuva sarežģītāka – parādijās cilvēki, kuri vadīja saimniecību, tirgojās vai gatavoja rīkus. Pamazām veidojās tautas un ciltis, piemēram, kurši, zemgaļi, latgaļi un sēļi. Katra tauta vai cilts apdzīvoja noteiktu teritoriju, un veidoja savas paražas un tirdzniecības ceļus un kontaktus ar kaimiņiem. Cilvēki ticēja dabai un gariem, kas dzīvoja kokos, akmeņos vai ūdeņos. Neolīta laikmets bija laiks, kad cilvēki pirmo reizi apzināti veidoja savu vidi, pielāgojoties dabai un vienlaikus to pārveidojot.
3. attēls: Latvijas teritorija 1. – 4. gs.
Mūsu ēras 1. – 4. gs. Baltijas teritorijā jau bija izveidojušās lielākas cilvēku kopienas, kas pakāpeniski pārtapa par baltu ciltīm. Kartē ar dažādām krāsām attēloti kultūras arēāli jeb teritorijas, kurās dzīvoja cilvēku kopienas ar līdzīgām tradīcijām, dzīvesveidu un apedīšanas paražām. Sarkanie punkti apzīmē nozīmīgākās tā laika apmetnes, pilskalnus un kapu laukus.
Mūsdienu Latvija teritorijā 1. – 4. gs. dzīvoja kuršu, zemgļu, sēļu un latgaļu priekšteči, bet Latvijas ziemeļu piekrastē – līvu priekšteči, kas piederēja Baltijas somu tautām. Lai gan šīs ciltis vēl nebija pilnībā izveidojušās tādās, kādas tās pazīstam no vēlākajiem gadsimtiem, jau bija vērojamas atšķirības to dzīvesveidā, tradīcijās un apedīšanas paražās.
Pilskalni kalpoja ne tikai aizsardzībai, bet arī bija amatniecības un tirdzniecības centri. Savukārt kapulauki palīdz vēsturniekam uzzināt, kā cilvēki dzīvoja, kam ticēja un kā apglabāja mirušos. Kartē parāda, ka jau mūsu ēras pirmajos gadsimtos dažādas baltu ciltis uzturēja kontaktus ar kaimiņiem vienlaikus sagalbājot savas tradīcijas.
Atsauce:
1. attēls: "Neolīta un dzintara kaula un akmens rotas pogveida krelles un akmens piekariņi.", Fotogrāfs Roberts Kaniņš. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
2. attēls: "Vikingu laivas Grobiņā.", Igor Shoshin / Shutterstock.com
3. attēls: Karte "Baltija 1.-4. gs." - Jāņa Sēta, https://g2.kartes.lv/karte/ baltu-ciltis-latvijas- teritorija-pirms- kristianizacijas/0/1. 4408691676108698/1008_1307