Jēdzieni temata ietvaros: 
 
 
  • Aizsargi — brīvprātīgo organizācija, kas darbojās Latvijā no 1919. līdz 1940. gadam. Tās galvenais uzdevums bija palīdzēt valsts iestādēm uzturēt mieru, drošību un kārtību; īpaši svarīga loma bija 1934. gada apvērsumā, sniedzot militāru atbalstu K. Ulmanim.
  • Antisemītisms — naids, aizspriedumi vai diskriminācija pret ebrejiem kā tautu vai reliģisku kopienu; ietver gan vardarbību, gan citu veidu diskrimināciju.
  • Autoritārisms — valsts pārvaldes forma, kur visa vara koncentrēta vienas personas vai šauras grupas rokās; demokrātiskās institūcijas tiek ierobežotas vai kontrolētas.
  • Bezzemnieki — cilvēki, kuri dzīvoja laukos, bet kuriem pašiem nepiederēja zeme; bieži strādāja muižās vai nomātos īpašumos.
  • Fašisms — politiskā ideoloģija un kustība, kas uzsver stingru autoritāru kontroli, nacionālisma prioritāti un militarizāciju; piemērs — Itālija 1922.–1943.
  • GULAG — PSRS piespiedu darba nometņu sistēma (aptuveni 1920.–1950. gadi); politiskie ieslodzītie strādāja ļoti smagos apstākļos.
  • Holokausts — nacistiskās Vācijas īstenotā sistēmātiskā ebreju un citu grupu iznīcināšana Otrā pasaules kara laikā; aptuveni 6 miljoni ebreju tika nogalināti koncentrācijas nometnēs un geto.
  • Kolaboracionisms — sadarbība ar okupācijas varu, bieži ar mērķi saglabāt labāku dzīves līmeni vai drošību; Otrā pasaules kara laikā attiecas uz sadarbību ar nacistiem vai PSRS.
  • Komandekonomika (plānveida ekonomika) — ekonomiskā sistēma, kurā valsts nosaka, ko un cik ražot, un sadala resursus; uzņēmumi pieder valstij. PSRS bija tipisks piemērs.
  • Lielā ekonomiskā krīze (Lielā depresija) — viena no smagākajām ekonomiskajām krīzēm pasaules vēsturē; sākās 1929. gadā ASV un izplatījās Eiropā un citur.
  • Molotova–Rībentropa pakts — neuzbrukšanas līgums, ko 1939. gada 23. augustā noslēdza Vācija un PSRS; slepenajā protokolā vienojās sadalīt Austrumeiropu ietekmes sfērās.
  • Nacionālsociālisms (nacisms) — politiskā ideoloģija un kustība Vācijā, ko vadīja Ādolfs Hitlers; balstījās uz ekstrēmu vācu nacionālismu, rasismu un antisemītismu, sludinot “āriešu rases” pārākumu.
  • Nomierināšanas politika — Lielbritānijas un Francijas stratēģija 1930. gados, īpaši pret nacistisko Vāciju; balstījās uz cerību, ka piekāpjoties prasībām varēs izvairīties no kara.
  • Politiskais režīms — veids, kā tiek organizēta valsts vara un tās attiecības ar sabiedrību; nosaka, cik daudz brīvības ir cilvēkiem un kāda ir varas īstenošanas forma.
  • Represijas — piespiedu pasākumi, ko valsts veic politisku motīvu dēļ, lai apspiestu pretiniekus vai draudus; piemēram, ieslodzīšana, izsūtīšana.
  • Savstarpējās palīdzības līgums (bāzu līgums) — vienošanās, ko PSRS 1939. gada rudenī noslēdza ar Latviju, Lietuvu un Igauniju; oficiāli paredzēja militāru palīdzību, bet patiesībā bija ultimāts un aizsāka okupāciju.
  • Sīkzemnieki — zemnieki ar ļoti maziem zemes gabaliem (bieži mazāk nekā 5 ha), kas bieži nebija pietiekami iztikas nodrošināšanai.
  • Totalitārisms — pārvaldes forma, kur valsts pilnībā kontrolē sabiedrības un indivīda dzīvi — ne tikai politiku, bet arī ekonomiku, kultūru, izglītību un domas.