Izlasi vēstures avotu un analizē to pēc dotajiem kritērijiem!
Avots A
Fragments no Paulīnas Jēgeres-Freimanes* raksta „Ko sieviete devusi Latvijai 20 gados un ko no viņas vēl gaida”
Atkrītot parlamentārai valsts un pašvaldību pārvaldībai, automātiski atkrita arī sievietes tiešā līdzdalība valsts ārējās uzbūves darbos, bet sieviete brīvi var darboties līdzi sabiedriskās un valstiskās dzīves celšanā savās organizācijās, presē, aroda biedrībās, beidzot – arī kamerās. Sekojot jaunā laika vienības un Vadoņa idejai, visas pilsētu sievietes ir apvienojušās Latviešu sieviešu organizāciju savienībā, un visas lauku sievietes – Latvijas lauku sieviešu centrālbiedrībā. [..] Mēs nedomājam uzskatīt lielās garīgās vērtības, ko sievietei dod vispārējā un augstākā izglītība, tagad par mazāk vērtīgām. Bet mēs atzīstam, ka līdzās tām sievietei ir dodamas arī speciālas zināšanas viņas specifiskajiem sievietes uzdevumiem [..] visa sabiedrība vēl ir psihiski tam sagatavojama, lai tā patiesi sāktu piešķirt ģimenes sievietei tās ikdienas pienākumu pildīšanā to cieņu, kādu tai piešķir valsts ideoloģijā. Lai sabiedrība novērtē pareizi sievietes darbu mājā un aplami neuzskata ģimenes sievieti par „vīra uzturamu sievu”, it kā tikai darbam ārpus mājas būtu peļņas vērtība un it kā tikai peļņas vērtība noteiktu cilvēka darba vērtību.
Fragments no Paulīnas Jēgeres-Freimanes* raksta „Ko sieviete devusi Latvijai 20 gados un ko no viņas vēl gaida”
Atkrītot parlamentārai valsts un pašvaldību pārvaldībai, automātiski atkrita arī sievietes tiešā līdzdalība valsts ārējās uzbūves darbos, bet sieviete brīvi var darboties līdzi sabiedriskās un valstiskās dzīves celšanā savās organizācijās, presē, aroda biedrībās, beidzot – arī kamerās. Sekojot jaunā laika vienības un Vadoņa idejai, visas pilsētu sievietes ir apvienojušās Latviešu sieviešu organizāciju savienībā, un visas lauku sievietes – Latvijas lauku sieviešu centrālbiedrībā. [..] Mēs nedomājam uzskatīt lielās garīgās vērtības, ko sievietei dod vispārējā un augstākā izglītība, tagad par mazāk vērtīgām. Bet mēs atzīstam, ka līdzās tām sievietei ir dodamas arī speciālas zināšanas viņas specifiskajiem sievietes uzdevumiem [..] visa sabiedrība vēl ir psihiski tam sagatavojama, lai tā patiesi sāktu piešķirt ģimenes sievietei tās ikdienas pienākumu pildīšanā to cieņu, kādu tai piešķir valsts ideoloģijā. Lai sabiedrība novērtē pareizi sievietes darbu mājā un aplami neuzskata ģimenes sievieti par „vīra uzturamu sievu”, it kā tikai darbam ārpus mājas būtu peļņas vērtība un it kā tikai peļņas vērtība noteiktu cilvēka darba vērtību.
(Avots: Sievietes Pasaule. 1939. gada janvāris.)
* Autore Paulīna Jēgere-Freimane (1886–1975), pedagoģe, publiciste, teātra kritiķe, 1938. gadā saņēmusi valsts apbalvojumu – ceturtās šķiras Atzinības krustu, divreiz godalgota ar Krišjāņa Barona prēmiju, mirusi emigrācijā.
1. Kāpēc analizējot avotu būtiski ņemt vērā 1939. gada kontekstu Latvijā?
2. Kādas ideoloģijas pazīmes redzamas vēstures avotā?
Piezīme: Centralizētā eksāmena darbā apgalvojumi jāraksta pašam, varianti netiek doti.
Atsauce:
https://www.viaa.gov.lv. Centralizētais eksāmens par vispārējās vidējās izglītības apguvi, vēsture (augstākais mācību satura apguves līmenis), 2025
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!