Kāpēc ūdeni pieraksta kā \(H_2O\), bet skābekli - kā \(O_2\)?
Ko mums atklāj šie pieraksti?
Ikdienā lietojam daudz dažādu vielu, piemēram, ūdeni, skābekli, dzelzi un nātrija hlorīdu jeb vārāmo sāli.
Katrai no šīm vielām ir noteikts sastāvs, ko iespējams attēlot, izmantojot ķīmisko elementu simbolus un indeksus.
Kas ir ķīmiskā formula un indekss?
Lai vielas sastāvu pierakstītu īsi un saprotami, izmanto ķīmisko formulu.
Ķīmisko elementu simboli parāda, kuri ķīmiskie elementi ietilpst vielas sastāvā.
Lai vielas sastāvu pierakstītu īsi un saprotami, izmanto ķīmisko formulu.
Ķīmiskā formula ir vielas sastāva attēlojums ar ķīmisko elementu simboliem un indeksiem.
Indekss ir mazs skaitlis ķīmiskajā formulā, ko raksta ķīmiskā elementa simbola apakšējā labajā pusē.
Indekss norāda attiecīgā elementa atomu skaitu molekulā vai atomu skaita attiecību vielā.
Kā piemēru apskatīsim ūdens ķīmisko formulu:

Citu vielu ķīmisko formulu piemēri:

Vielas ķīmiskā formula ļauj raksturot vielas kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu.
Lai to noteiktu, apskati ķīmisko elementu simbolus formulā.
Molekulāras vielas formula parāda arī katra elementa atomu skaitu vienā molekulā.
Lai to noteiktu, apskati indeksus, ja indekss nav uzrakstīts, tas ir 1!
Kvalitatīvais sastāvs parāda, kuri ķīmiskie elementi ietilpst vielas sastāvā.
Kvantitatīvais sastāvs parāda, kādā skaita attiecībā vielā ir dažādo elementu atomi.
Lai to noteiktu, apskati indeksus, ja indekss nav uzrakstīts, tas ir 1!

Piemēram, analizējot formulu \(H_2O\), varam noteikt:
- vielas sastāvā ir divi ķīmiskie elementi - ūdeņradis un skābeklis;
- vienā molekulā kopā ir trīs atomi - divi ūdeņraža atomi un viens skābekļa atoms
Kā vielas iedala pēc sastāva?
Vielas sastāvā var būt viena vai vairāku dažādu ķīmisko elementu atomi. Pēc šīs pazīmes vielas iedala vienkāršās vielās un ķīmiskajos savienojumos.
Vielas sastāvā var būt viena vai vairāku dažādu ķīmisko elementu atomi. Pēc šīs pazīmes vielas iedala vienkāršās vielās un ķīmiskajos savienojumos.
Savukārt vienkāršas vielas iedala metālos un nemetālos.
Metāli ir, piemēram, dzelzs, varš un alumīnijs. Metāliem raksturīga laba elektrovadītspēja un siltumvadītspēja, kā arī metālisks spīdums.
Nemetāli ir, piemēram, skābeklis, ūdeņradis un sērs. Nemetālu īpašības ir daudzveidīgas: istabas temperatūrā skābeklis ir gāze, sērs ir trausla cieta viela, bet grafīts - viena no oglekļa veidotajām vienkāršajām vielām - vada elektrību.
Metāli ir, piemēram, dzelzs, varš un alumīnijs. Metāliem raksturīga laba elektrovadītspēja un siltumvadītspēja, kā arī metālisks spīdums.
Nemetāli ir, piemēram, skābeklis, ūdeņradis un sērs. Nemetālu īpašības ir daudzveidīgas: istabas temperatūrā skābeklis ir gāze, sērs ir trausla cieta viela, bet grafīts - viena no oglekļa veidotajām vienkāršajām vielām - vada elektrību.
Arī ķīmiskos elementus iedala metāliskajos un nemetāliskajos elementos. To mēs varam noteikt pēc ĶEPT.

Piemēram:
- skābekļa molekulu \(O_2\) veido divi atomi, abi ir viena ķīmiskā elementa atomi, tāpēc skābeklis ir vienkārša viela;
- ūdens molekulu \(H_2O\) veido ūdeņraža un skābekļa atomi, tie ir divu dažādu ķīmisko elementu atomi, tāpēc ūdens ir ķīmiskais savienojums.
Ķīmiskos savienojumus var veidot arī joni.
Piemēram:
- nātrija hlorīdu veido nātrija joni un hlorīdjoni.
Kā pēc vielas ķīmiskās formulas noteikt vielas uzbūvi?
Lai noteiktu, vai viela ir vienkārša viela vai ķīmiskais savienojums, saskaiti dažādo ķīmisko elementu simbolus formulā.
-
Ja formulā ir viena ķīmiskā elementa simbols, tā ir vienkārša viela.
-
Ja formulā ir divu vai vairāku dažādu ķīmisko elementu simboli, tas ir ķīmiskais savienojums.
|
Formula
|
Kas veido vielu?
|
Secinājums
|
|
\(Fe\)
|
\(Fe\) - viens elements
|
Vienkārša viela - metāls
|
|
\(O_2\)
|
\(O\) - viens elements
|
Vienkārša viela - nemetāls
|
|
\(H_2O\)
|
\(H\) un \(O\) - divi elementi
|
Ķīmiskais savienojums
|
|
\(CO_2\)
|
\(C\) un \(O\) - divi elementi
|
Ķīmiskais savienojums
|
|
\(NaCl\)
|
\(Na\) un \(Cl\) - divi elementi
|
Ķīmiskais savienojums
|