Krēsls, ūdens glāzē, gaiss, augi, dzīvnieki un pat cilvēka ķermenis - viss sastāv no vielām.
Viss mums apkārt esošais ir viela.
Katrai vielai ir masa, un tā aizņem vietu telpā. Vielas spēja saglabāt savu formu un tilpumu ir atkarīga no tās agregātstāvokļa.
Vielas var būt ļoti atšķirīgas gan pēc izskata, gan īpašībām
Mēs ikdienā izmantojam daudz dažādu vielu, no kurām katrai ir noteiktas ķīmiskās un fizikālās īpašības.
Zinātniekus jau kopš seniem laikiem interesēja jautājums: cik mazos gabaliņos vielu var sadalīt?
Jau sengrieķu domātājs Dēmokrits (apmēram 460. - 370. gads p.m.ē.) izteica domu, ka vielas sastāv no ļoti sīkām nedalāmām daļiņām.
Viņš tās nosauca par atomiem.
Mūsdienās mēs droši varam apgalvot, ka visas vielas patiešām veido sīkas daļiņas - tās ir tik mazas, ka ar neapbruņotu aci tās nav iespējams saskatīt.
Kas ir atoms?
Vielas var būt veidotas no mazām, nedalāmām daļiņām, kuras sauc par atomiem.
Atoms ir ļoti maza, vielu veidojoša daļiņa.
Vienā vielas gabaliņā ir milzīgs skaits atomu.
Atomi var pastāvēt atsevišķi, un tie var savstarpēji saistīties un veidot molekulas.Kas ir molekulas?
Iedomājies LEGO klucīšus.
No vieniem un tiem pašiem klucīšiem, savienojot tos dažādos veidos, iespējams izveidot ļoti atšķirīgas konstrukcijas.
Līdzīgi ir ar atomiem - tie var savstarpēji saistīties un veidot molekulas.
Molekula ir vissīkākā vielas daļiņa, kas saglabā vairākas vielai raksturīgas īpašības.
Molekula ir daļiņa:
- kas sastāv no diviem vai vairākiem atomiem;
- kuru var veidot viena veida atomi vai dažādi atomi.
Vai visas vielas ir veidotas no molekulām?
Vielas var veidot ne tikai atomi un molekulas, bet arī joni.
Joni ir daļiņas ar pozitīvu (+) vai negatīvu (−) elektrisko lādiņu.
Joni ir daļiņas ar pozitīvu (+) vai negatīvu (−) elektrisko lādiņu.
Joni ar pretējiem lādiņiem pievelkas, bet ar vienādiem lādiņiem atgrūžas.
Vārāmais sāls jeb nātrija hlorīds \((NaCl)\) sastāv no pozitīvi lādētiem nātrija joniem \((Na^+)\) un negatīvi lādētiem hlorīda joniem \((Cl^-)\).
Atoms vai molekula ir elektriski neitrālas daļiņas.
Piemēram, hēlija atoms \((He)\) un ūdens molekula \((H_2O)\) ir elektriski neitrālas daļiņas.
To, kā rodas joni un kāpēc tiem veidojas elektriskais lādiņš, tu uzzināsi, iepazīstot atoma uzbūvi.
Piemēram, hēlija atoms \((He)\) un ūdens molekula \((H_2O)\) ir elektriski neitrālas daļiņas.
To, kā rodas joni un kāpēc tiem veidojas elektriskais lādiņš, tu uzzināsi, iepazīstot atoma uzbūvi.
Joni ir pozitīvi vai negatīvi lādētas daļiņas.
Vielas var būt veidotas no atomiem, molekulām vai joniem.
Ja daļiņas nevar redzēt, kā mēs varam zināt, ka tās pastāv?
Veiksim nelielu eksperimentu!
Iedomājies, ka glāzē ar ūdeni, tu ieber vienu karoti cukura un samaisi.
Kas notiek ar cukuru?
Maisot, cukurs izšķīdīs - kļūs neredzams, bet vai cukurs ir pazudis?
Atbilde ir: nē, nav pazudis.
Cukura graudiņi ir kļuvuši neredzami, taču pati viela, cukurs un tā veidojošās sīkās daļiņas, nekur nav pazudušas.
Mēs to varam pārbaudīt, pagaršojot ūdeni: tam ir saldā, cukuram raksturīga garša.
Sīkās daļiņas, no kurām sastāv cukurs, sauc par cukura molekulām. Ūdens arī sastāv no sīkām daļiņām, kuras sauc par ūdens molekulām.
Cukuram šķīstot, cukura molekulas atdalās viena no otras un novietojas starp ūdens molekulām, kā tas redzams attēlā.
Lai arī atsevišķas cukura molekulas ar aci nevaram saskatīt, tās šķīdumā joprojām atrodas.
Tātad viela var būt veidota no daļiņām, kuras mēs ar aci neredzam.