Klimata apstākļi uz Zemes ir cikliski mainījušies dabisku apstākļu dēļ. Ir zinātniski pierādīta cilvēku radītā jeb antropogēnā ietekme uz apkārtējās vides ekoloģiskajām problēmām, taču attiecībā uz klimata pārmaiņām šādas vienprātības nav. Uzskata, ka cilvēka ietekme uz klimatu ir sākusies ar rūpniecības attīstību 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā. Rūpnieciskā revolūcija norisinājās 18. gadsimta beigās, kad lauksaimniecību un uz manufaktūrām balstītu ražošanu sāka aizstāt automatizētas fabrikas. Ražošanā sāka plaši pielietot iekārtas.
Rūpnieciskā revolūcija norisinājās 18. gadsimta beigās
Antropogēnā ietekme ir cilvēku darbību un to radītās izmaiņas apkārtējā vidē, kas ietekmē dabiskos procesus, piemēram, gaisa, ūdens un augsnes kvalitāti, klimatu un ekosistēmas. Tas ietver gan rūpniecību, lauksaimniecību, pilsētu attīstību, gan citas cilvēka darbības, kas maina vidi.
Antropogēnā ietekme var būt gan pozitīva, gan negatīva, taču mūsdienu zinātnē galvenokārt tiek uzsvērts, ka cilvēka darbība ietekmē klimata pārmaiņas. Ir dažādas teorijas par to, kā klimats mainīsies nākotnē – dažas paredz, ka tas var kļūt aukstāks, piemēram, iestājoties tā dēvētajam "mazajam ledus laikmetam", bet citas prognozē globālu sasilšanu, ko izraisa siltumnīcas efekts. Vienīgais, kam visi piekrīt – klimata pārmaiņas notiek. Tāpēc ir ļoti svarīgi noskaidrot, cik lielu lomu šajās pārmaiņās spēlē tieši cilvēku darbība.
Ogļskābā gāze, ūdens tvaiki piedalās daudzās ļoti svarīgās fizikālās, ķīmiskās un bioloģiskās dzīvības procesu norisēs un dzīvības saglabāšanā uz Zemes. Ogļskābā gāze ir absolūti nepieciešama augu, arī okeānisko aļģu, fitoplanktona fotosintēzes procesos, organisko vielu ražošanā. Turklāt šie paši organismi kopā ar cilvēku un dzīvnieku pasauli elpo, uzņemot skābekli un izdalot ogļskābo gāzi.
Jāatzīmē, ka no inertām gāzēm visvairāk gaisā ir argons – 0,93 %.
Raksturojot siltumnīcas efekta gāzu izdalījumu pa saimniecības veidiem, redzams, ka 3/4 šādu gāzu atmosfērā nonāk saistībā ar enerģijas izmantošanu, kur ietilpst gan rūpniecība un transports, gan kurināmā izmantošana ēku apsildīšanai ziemas sezonās un citām komunālajām vajadzībām. Lauksaimniecības, mežsaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas ietekme kopā veido tikai atlikušo 1/4 daļu no cilvēku antropogēnās iedarbības uz atmosfēru.
Visvairāk atmosfēru piesārņo lielās pasaules valstis: Ķīna, ASV, Eiropas Savienība, Indija, Krievija, Japāna, Brazīlija, Indonēzija u. c. Latvijas teritorijā mežainums sasniedz aptuveni 54 % un turpina palielināties, kas veicina ogļskābās gāzes absorbēšanu un palīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu daudzumu atmosfērā. Tā var savas neizmantotās gāzu izmešu kvotas pārdot citām Eiropas Savienības valstīm. Toties tādās valstīs kā Ķīnā, Japānā u. c. ļoti aktuāla ir gaisa lielā piesārņotība un rūpnieciskie smogi.
Bangkokas pilsēta smogā (piesārņojums no cietām daļiņām PM2.5)
Varam secināt, ka cilvēku darbība būtiski ietekmē klimata pārmaiņas, galvenokārt palielinot siltumnīcefekta gāzu izmešus, piemēram, ogļskābo gāzi, metānu un slāpekļa oksīdus. Šie izmeši veicina Zemes atmosfēras sasilšanu, izraisot globālo klimata sasilšanu un ar to saistītās pārmaiņas, piemēram, ledāju kušanu, jūras līmeņa celšanos un ekstremālu laikapstākļu pastiprināšanos. Cilvēku darbība, piemēram, rūpniecība, transports, lauksaimniecība un mežu izciršana, maina arī dabiskās ekosistēmas, kas vēl vairāk ietekmē klimatu. Piemēram, rūpnieciskās ražošanas procesi izdala lielu daudzumu ogļskābās gāzes, bet lauksaimniecībā dzīvnieku audzēšana rada metānu, kas ir spēcīga siltumnīcefekta gāze. Mežu izciršana samazina kokus, kas absorbē ogļskābo gāzi, tādējādi palielinot gāzu koncentrāciju atmosfērā.