Pasaulē vieni no svarīgākajiem dabas resursiem ir enerģētiskie derīgie izrakteņi un metālu rūdas.
Derīgos izrakteņus, kas tiek vai var tikt izmantoti enerģijas iegūšanai, sauc par enerģētiskajiem derīgajiem izrakteņiem.
Enerģētiskie derīgie izrakteņi ir akmeņogles, brūnogles, antracīts, nafta, dabasgāze, degslāneklis, kūdra. No tiem kūdra ir atjaunīgs izsmeļamais resurss, pārējie – izsmeļamie neatjaunīgie resursi. Derīgie izrakteņi uz Zemeslodes ir izvietoti nevienmērīgi. Ir valstis ar milzīgiem derīgo izrakteņu krājumiem (ASV, Kanāda, Krievija) un ir valstis, kur to ir ļoti maz (Japāna). Bieži derīgos izrakteņus iegūst vienā valstī, bet patērē citā.
Viens no galvenajiem enerģijas avotiem ir nafta.
Naftas ieguve sauszemē
Naftas ieguve okeāna dzīlēs
Tā ir atklāta visos kontinentos, kā arī okeānos un jūrās. Vislielākie naftas krājumi:
- Venecuēlā;
- Saūda Arābijā;
- Apvienotajos Arābu Emirātos;
- Irānā;
- Irākā.
Nafta ir viegli transportējama ar tankkuģiem vai pa naftas cauruļvadiem, tādēļ to mēdz pārstrādāt pat patērētājvalstīs. Visvairāk iegūst un patērē naftu ASV, bet visvairāk eksportē Saūda Arābija.
Naftas izmantošanas veidi: degvielas un smērvielu ražošanā, ķīmiskajā rūpniecībā, enerģijas ražošanā, apkurē, u. c. No naftas ražo sintētisko kaučuku, kvēpus, dažādas gumijas, degvielu, eļļas, parafīnus, mazutu un citus izstrādājumus.
Svarīgs enerģētiskais resurss ir dabasgāze. Tā atrodama gan dabasgāzes iegulās, gan naftas baseinos virs naftas. Lielākie dabasgāzes krājumi:
- Krievijā;
- Irānā;
- Katarā;
- ASV;
- Saūda Arābijā.
Gāzi iegūst tik daudz, cik patērē, jo, to uzglabājot, rodas zudumi. Dabasgāzi uz patērētājvalstīm transportē ar tankkuģiem sašķidrinātā veidā vai pa cauruļvadiem. Vislielākā dabasgāzes ieguvējvalsts un arī patērētājvalsts ir ASV. Patērētājvalstis gāzi uzglabā speciāli ierīkotās pazemes krātuvēs. Latvijā dabasgāzi uzglabā Inčukalnā.
Dabasgāzi izmanto rūpniecībā, mājsaimniecībā, elektroenerģijas ražošanā, pakalpojumu nozarē u. c. Salīdzinot ar citiem fosilā kurināmā veidiem, dabasgāze rada mazāk kaitīgo izmešu.
Savu nozīmi nav zaudējušas ogles.
Ogļu ieguve karjerā
To krājumi izvietoti ļoti nevienmērīgi. Lielākie ogļu krājumi:
- ASV;
- Krievijā;
- Austrālijā;
- Ķīnā;
- Indijā.
Ogles iegūst vairāk nekā 50 valstīs. Pārsvarā tās patērē pašas ieguvējvalstis, bet daļu ved uz patērētājvalstīm, jo akmeņogles ir viegli transportēt un uzglabāt. Lielākā ogļu ieguvējvalsts un patērētājvalsts ir Ķīna.
Nozīmīgas ir melno un krāsaino metālu rūdas. Nozīmīgākais metāls ir dzelzs. Tas ir otrais izplatītākais metāls Zemes garozā, kuru iegūst no dažādiem minerāliem. Lielākie dzelzs rūdas krājumi ir Austrālijā, Brazīlijā, Krievijā, Ķīnā, Ukrainā, Kanādā, Indijā. Lielākā dzelzs rūdas ieguvējvalsts un pārstrādātājvalsts ir Ķīna. Pārstrādājot rūdu, iegūst čugunu, tēraudu un dažādus sakausējumus. Dzelzs rūdai, pievienojot citus metālus, uzlabojas iegūto materiālu īpašības.
No krāsainajiem metāliem cilvēki visvairāk izmanto alumīniju. Tas ir visizplatītākais metāls Zemes garozā un tiek iegūts no boksītu rūdas. Lielākie šīs rūdas krājumi ir Gvinejā, Austrālijā, Vjetnamā, Brazīlijā, Jamaikā un Indonēzijā. Boksītu ieguves valstis ražo alumīnija oksīdu, kuru transportē uz valstīm, kur ir lēta elektroenerģija, lai izkausētu alumīniju. Vislielākā ieguvējvalsts ir Austrālija, bet patērētājvalsts – Ķīna. Šo metālu izmanto lidmašīnu, dažādu transportlīdzekļu, būvkonstrukciju, elektroierīču un elektroapgāde iekārtu, iesaiņojuma ražošanā.
Vara rūdas ir izrakteņi, no kuriem iegūst varu, tās bieži ir zaļas vai zilas, piemēram, malahīts un azurīts. Varu izmanto elektrības vados, ūdens caurulēs un monētās. To iegūst Čīlē, Peru, ASV un Kongo.
Svina rūda parasti ir pelēka un spīdīga, ar kubveida gabaliņiem. Svins ir smags metāls, ko izmanto akumulatoros, jumtu pārklājumos un aizsargbarjerās pret radiāciju slimnīcās. To iegūst Austrālijā, Meksikā un Krievijā.
Cinka rūdas var būt brūnas, zaļas vai dzeltenas. No tām iegūtais cinks pasargā metālu no rūsas un tiek izmantots jumtu segumos, baterijās un misiņa izgatavošanā. To iegūst Kanādā, Ķīnā un Austrālijā.
Niķeļa rūdas bieži ir brūnganas vai pelēkas. No tām iegūst niķeli, ko izmanto nerūsējošā tērauda ražošanai, monētās un akumulatoros. Niķeli iegūst Kanādā, Indonēzijā un Krievijā.
Titāna rūdas ir tumšas un smagas. No tām iegūtais titāns ir ļoti viegls, bet stiprs metāls, ko izmanto lidmašīnās, velosipēdu rāmjos, kuģos un zobu implantos. To iegūst Austrālijā, Indijā un Dienvidāfrikā.
Mangāna rūdas ir melnas vai pelēkas. Mangānu izmanto, lai padarītu tēraudu stiprāku, baterijās un krāsu ražošanā. To iegūst Dienvidāfrikā, Gabonā un Brazīlijā.
Urāna rūdas ir melnas vai dzeltenzaļas, tās satur radioaktīvu metālu – urānu. To izmanto atomelektrostacijās elektrības ražošanai. Urānu iegūst Kanādā, Kazahstānā un Austrālijā.
Pasaules derīgo izrakteņu karte