Ikdienā tik ierasts ir izmantot dažādus vidējos lielumus, ka mēs pat nenojaušam, cik bieži tas tiek izmantots.
Aplūko raksturojošo informāciju tomātu šķirnei "Rasa".
YCUZD_240205_6010_tomātu šķirnes raksturojums.svg
Var secināt, ka ir salīdzināti un pētīti vairāki šīs šķirnes tomātu stādi, kamēr beigās veikti vidējie aprēķini.
 
Vidējo aritmētisko iegūst saskaitot visus lielumus un iegūto summu izdalot ar lielumu skaitu.
Skaitļiem \(14\) un \(4\) vidējais aritmētiskais ir \((14 + 4) : 2 = 18 : 2 = 9\)
 
Ja Gustava vērtējumi matemātikā ir \(8, 10, 7, 10, 10\) balles, tad vidējais vērtejums ir 
\((8 + 10 + 7 + 10 + 10) : 5 = 45 : 5 = 9\) balles.
 
Ievēro, ka uzdevumos bieži vien šī visu lielumu summa ir jau zināma
Piemērs:
Kate grāmatu, kurai ir \(162\) lappuses, izlasīja tīs dienās.
Vidēji vienā dienā viņa izlasīja \(162 : 3 = 54\) lappuses.
Ļoti uzmanīgi ir jāveic aprēķini, ja vidējais ir jārēķina vairākiem vienādiem lielumiem.
Piemērs:
Krišjānis iepirkās konditorejas izstrādājumu veikalā. Viņš nopirka divas smalkmaizītes un trīs buljona pīrādziņus. Cik vidēji eiro viņš samaksāja par vienu konditorejas izstrādājumu?
YCUZD_240205_6010_smalkmaizītes un pīrādziņi.svg
Aprēķinus veiksim, pārveidojot uz centiem.
Pavisam viiņš nopirka \(5\) izstrādājumus, tāpēc jāsaskaita 5 skaitļi.
\(2 · 45 + 3 · 65 = 90 + 195 = 285\)
Iegūtā summa jādala \(5\) daļās.
Katrs izstrādājums maksāja \(285 : 5 = 57\) centus.
 
Aritmētiskais vidējais ir skaitlis, kas kopumā raksturo datu/skaitļu kopu, bet tā izmantošanai ne vienmēr ir jēga.