Apkārtējās pasaules izpratnē ir vajadzīga noteikta pieeja, lai to sakārtotu. Tā var būt hronoloģiska, sistemātiska, strukturāla, hierarhiska u.tml. Pasaules elementu sakārtošana palīdz tos labāk aprakstīt un izprast; zinātnes jomā sistemātiskums var atšķirties, piemēram, bioloģijā dzīvniekus var sistematizēt pēc taksoniem (no lielākā uz mazāko: valsts – tips – klase – kārta – dzimta – ģints – suga), matemātiku mācoties, arī var novērot zinātnes sistemātiku — vispirms tiek mācīti lineāri vienādojumi, tad kvadrātvienādojumi, vēlāk daļveida vienādojumi. Arī valodā un literatūrā ir noteikta sistēma. Literatūru var skatīt gan ar hronoloģisku pieeju, sākot ar senākajiem daiļdarbiem līdz pat mūsdienu darbiem, gan pētīt no žanriskās piederības vai literatūras virzieniem. Tātad, lai pētītu pasauli, kas ir apkārt, nepieciešama sistēma, bet kas ir sistēma?
Sistēma ir kopums, kopa, starp kuras elementiem, sastāvdaļām ir savstarpējās attieksmes ar noteiktām funkcijām. 
Vārdam sistēma ir vairākas nozīmes, kuras plašāk var apskatīt Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā.
 
Neatkarīgi no pētniecības nozares vai valodas sistēmu kopīgie raksturlielumi ir:
1. sistēmas elementi (vienības, no kā sastāv pati sistēma),
2. sistēmas struktūra (kādas ir elementu attieksmes, t.i., pēc kādiem principiem elementi ir sakārtoti sistēmā),
3. elementu funkcijas (kādas funkcijas veic elementi, un kādas ir sistēmas kopējās funkcijas),
4. sistēmas attīstība (kā sistēma pilnveidojas un attīstās).
 
Valoda ir zīmju sistēma, kas sastāv no vairākām savā starpā sakārtotām un pakārtotām apakšsistēmām, ko veido valodas atšķirīgās vienības un ko apraksta valodniecības atsevišķas nozares. Mācoties latviešu valodu pamatskolā, veidojas priekšstats par valodas sistēmu un līmeņiem (fonētika, morfoloģija, leksika, sintakse), kuriem ir sava specifika. 
 
Zināšanas par valodniecības nozarēm sniedz labāku izpratni par valodu kā sistēmu, valodas vienībām. 
Svarīgi!
Fonētika — valodniecības nozare, kas pētī valodas skaņas, to pārmaiņas, vārda uzsvaru, zilbi, tās intonāciju.
Morfoloģija — valodniecības nozare, kas pētī vārdu gramatisko struktūru, vārdu formas un to gramatiskās nozīmes, vārdu pārmaiņu likumus un līdzekļus.
Leksikoloģija — valodniecības apakšnozare, kurā pētī vārdu kā valodas pamatvienību, tā leksisko nozīmi un funkcionēšanas īpatnības, vārdu krājuma veidošanos, iedalījumu dažādās nozīmju un funkcionālās grupās.
Sintakse — valodniecības apakšnozare, kas pētī vārdu savienojuma, teikuma un teksta gramatisko struktūru un saistīšanas likumības. 
Plašāk par minētajām un citām valodniecības nozarēm un apakšnozarēm vairāk vari lasīt un uzzināt elektroniskajā Latviešu valodas rokasgrāmatā.