2. Dabas teritorijas

Latvijā sastopamas vairākas dabas teritorijas, piemēram, mežs, pļava, purvs, upe un ezers.

 

Mežs  

Mežā augi veido dažādus stāvus kā mājai. Apakšējā stāvā aug sūnas, dažādi sīki krūmi, lakstaugi, sūnas, ķērpji, sēnes. Tad seko lielāki krūmi, tad garākie koki.

Mežam raksturīgi skuju koki – priedes un egles, kā arī dažādi lapu koki – apses, bērzi, alkšņi, ozoli un citi. Zem tiem aug krūmi, piemēram, lazdas, zalktenes un kadiķi. Vēl zemāk var atrast lakstaugus un mazākus krūmus. Raksturīgas ir papardes, sūnas, mellenes, brūklenes, zilenes un citi augi. Attēlos var redzēt dažādus meža augus.

 

                    

Mežā dzīvo šādi dzīvnieki: vilki, lapsas, lāči, mežacūkas, stirnas, brieži, aļņi, zaķi, āpši, eži, dažādi putni, grauzēji un kukaiņi.

 

 

Pļavas ir veidojušās ilgstošas ganīšanas un pļaušanas rezultātā. Pļavā raksturīgi dažādi lakstaugi – gan ziedaugi, gan graudzāles. Tur aug madaras, margrietiņas (pīpenes), gaiļbiksītes, gundegas, ceļtekas, āboliņš, pelašķi, rasaskrēsliņi, pienenes, grīšļi un citi augi. Ļoti daudz ir arī dažādas smilgas, vizuļi un timotiņi. Lakstaugi ir augi, kuriem nav koka stumbra. Tie ir mīksti, elastīgi un parasti nelieli. Daudzi ziedi un zāles ir lakstaugi. Tie aug no zemes, zied, pēc tam nokalst un nākamajā gadā ataug no jauna.

 

 

 

Pļava ir dzīvesvieta putniem (kuitalas, tilbītes, stārķi, cīruļi, griezes un citi), kukaiņiem (bites, tauriņi, spāres, sienāži, kamenes, dunduri, mārītes, dažādas vaboles), kā arī pelēm, zalkšiem, odzēm, kurmjiem, ežiem, mitrākās vietās vardēm, krupjiem.

 

 

 

Purvi veidojas, aizaugot ezeriem vai pārpurvojoties sauszemei, un tur vienmēr ir ļoti mitra un nabadzīga augsne. Purvā ir ļoti daudz sūnu, aug arī spilves, vaivariņi, dzērvenes, lācenes, grīšļi, kā arī kukaiņēdājaugs – rasene. Koki nekad neizaug lieli, bet ir mazi un līki.

 

 

       

Purvā mīt tādi dzīvnieki, kas pielāgojušies lielajam mitrumam – dzērves, pīles, dažādas zivis, spāres, tauriņi, sēnes, ūdensrozes, purva bruņurupucis. Purvos iegūst vērtīgu derīgo izrakteni – kūdru.

 

 

Atšķirībā no pārējām teritorijām upe un ezers ir ūdenstilpes. Raksturīgi, ka upēs un ezeros ir mazāk skābekļa un arī gaismas, bet tāpat tur aug dažādi augi un dzīvo dzīvnieki. Zināmākie ūdensaugi ir ūdensrozes, lēpes un glīvenes, kā arī tur aug aļģes. Upes un ezera krastos ir mitrumu mīloši augi – vilkvālītes, niedres, meldri, kalmes un citi.

 

 

 

       

Upēs un ezeros dzīvo daudz zivju – asari, karpas, raudas, līdakas, karūsas, līņi u. c. Mazāki ūdensdzīvnieki ir gliemji, vēži un dažādas kukaiņu sugas, piemēram, airvaboles, makstenes, ūdensmērītāji un arī spāres. Atceries, ka šajās dabas teritorijās dzīvo ūdensputni un var parādīties bebri un ūdri.

 

 

 

Jūra ir liela ūdens teritorija, kurā ūdens ir sāļš. Ūdenī un piekrastē (kāpās) dzīvo dažādi dzīvnieki un augi. Cilvēki iecienījuši jūru kā atpūtas vietu dažādos gadalaikos. Mūsdienās un arī senatnē cilvēki jūru izmantojuši pārtikas ieguvei.