17. un 18. gadsimta pirmajā pusē Eiropas mūzikā valdīja baroka laikmets (aptuveni 1600–1750). Šajā laikā mūzika ieņēma nozīmīgu vietu gan baznīcā, gan valdnieku galmos. Baroka mūzikai raksturīgas greznas melodijas, izteiksmīgi kontrasti, bagātīgs instrumentu skanējums un daudzbalsība.
Baznīcā Ziemassvētki bija vieni no svarīgākajiem kristīgajiem svētkiem. Dievkalpojumos skanēja garīgās dziesmas, kora dziedājumi un ērģeļmūzika. Komponisti sacerēja īpašus skaņdarbus, kuros muzikāli attēloja Jēzus Kristus piedzimšanas notikumus.
Valdnieku galmos Ziemassvētki tika svinēti ar grezniem pasākumiem, koncertiem un svinīgām maltītēm. Galmos darbojās profesionāli mūziķi, dziedātāji un komponisti. Svētku laikā skanēja gan garīgā, gan laicīgā mūzika - instrumentāli skaņdarbi, dejas un vokāli instrumentāli darbi.
Baroka laikā Ziemassvētkos tika atskaņoti dažādi muzikāli darbi, parasti tie bija veidoti polifonā daudzbalsībā. Baznīcā skanēja oratorijas, kantātes un ērģeļmūzika.
Polifonā daudzbalsība - mūzikas veids, kurā vienlaikus skan divas vai vairākas patstāvīgas melodijas. Katra melodija ir patstāvīga, tomēr visas melodijas kopā veido vienotu muzikālu skanējumu.
Oratorija ir liela apjoma vokāli instrumentāls skaņdarbs solistiem, korim un orķestrim, kuram parasti ir reliģisks vai vēsturisks saturs. Oratorijā ar mūzikas palīdzību tiek izstāstīts kāds notikums. Atšķirībā no operas oratoriju parasti izpilda bez dekorācijām, kostīmiem un aktieru darbības, tomēr tajā var skanēt gan ārijas, gan rečitatīvi, kā arī kora ainas un orķestra starpspēles. Par šiem dziedājumiem vari atkārtot tēmā - Opera baroka laikā un rokopera.
Viens no ievērojamākajiem oratoriju komponistiem bija Georgs Frīdrihs Hendelis (1685–1759). Viņa slavenā oratorija "Mesija" (1741) vēsta par Jēzus Kristus dzīvi, nāvi un augšāmcelšanos. Īpaši pazīstams ir koris "Hallelujah". Mūsdienās šo oratoriju bieži atskaņo Ziemassvētku koncertos.
G.F.Hendelis- koris Hallelujah no oratorijas Mesija
Kantāte ir vokāli instrumentāls skaņdarbs, kas parasti sastāv no vairākām daļām un paredzēts solistiem, korim un instrumentālajam ansamblim vai orķestrim.
Kantātes var būt gan garīgas, gan laicīgas. Baroka laikā baznīcās kantātes bieži tika atskaņotas dievkalpojumos. To tekstos tika atspoguļoti Bībeles notikumi, reliģiskas pārdomas un svētku nozīme.
Ērģeles ir viens no lielākajiem un senākajiem taustiņinstrumentiem. To skaņu parasti rada gaiss, kas plūst caur dažāda izmēra stabulēm. 17.–18. gadsimtā ērģelēm bija īpaši nozīmīga loma baznīcas mūzikā. Tās izmantoja dievkalpojumos, draudzes dziedāšanas pavadīšanai un patstāvīgu instrumentālu skaņdarbu atskaņošanai.
Ziemassvētku laikā ērģeles palīdzēja radīt svinīgu noskaņu un pavadīja garīgās dziesmas un skaņdarbus.
Atsauce:
Andrea Scalia- Early Music (30.10.2026), Handel|Hallelujah [Chorus form "Messiah HWV 56"] [Video], Youtube