Johans Pahelbels (Johann Pachelbel, 1653–1706) bija vācu baroka laikmeta komponists un ērģelnieks. Viņš darbojās vairākās Vācijas pilsētās un savas dzīves nogalē bija ērģelnieks Nirnbergā. Pahelbels komponēja gan skaņdarbus ērģelēm, gan vokālo un instrumentālo mūziku.
Mūsdienās Pahelbela pazīstamākais skaņdarbs ir Kanons Re mažorā (Canon in D). Interesanti, ka komponists izmantojis kanonu gan skaņdarba muzikālajā saturā, gan nosaukumā.
Kanons Re mažorā, visticamāk, tapis Nirnbergā, iespējams, saistībā ar kāzām vai citu svinīgu notikumu, jo tonālais raksturs un instrumentācija bija piemērota laimīgām ceremonijām.
Skaņdarbs sākotnēji rakstīts trim vijolēm un basso continuo. Trīs vijoles veido kanonu – viena vijole sāk melodiju, un pārējās to secīgi atdarina. Īpaši nozīmīga ir basa balss. Tajā atkārtojas viena un tā pati harmoniskā secība, kamēr vijolēs melodija pakāpeniski kļūst kustīgāka un sarežģītāka.
Basso ostinato — atkārtojošs basa melodiskais vai ritmiskais zīmējums, kas skaņdarba gaitā vairākkārt nemainīgi atkārtojas.
Basso continuo — baroka mūzikai raksturīgs nepārtraukts instrumentālais pavadījums, ko veido basa balss un uz tās pamata atskaņoti akordi. To parasti izpilda čells vai cits basa instruments kopā ar klavesīnu vai ērģelēm.
Interesanti, ka skaņdarbs ilgi bija maz zināms. Tikai 20. gadsimta otrajā pusē, pateicoties ierakstiem un kino industrijai, tas kļuva ārkārtīgi populārs visā pasaulē.
Johans Pahelbels – Kanons Re Mažorā
Atsauce:
diemauerdk (26.01.2008), Pachelbel – Canon in D Major. Best version. [Video], YouTube.